Interesējoties par jaunākajām tendencēm uzkrājumu jomā, “SEB Unibanka” sadarbībā ar “E-spy” ir veikusi aptauju, kurā savu viedokli par pieredzi uzkrājumu veidošanā pauda nepilns tūkstotis Latvijas iedzīvotāju.
Interesējoties par jaunākajām tendencēm uzkrājumu jomā, “SEB Unibanka” sadarbībā ar “E-spy” ir veikusi aptauju, kurā savu viedokli par pieredzi uzkrājumu veidošanā pauda nepilns tūkstotis Latvijas iedzīvotāju. Iegūtie dati liecina, ka vīrieši uzkrājumus veic vairāk nekā sievietes – attiecīgi 42 procenti un 37 procenti.
Pētījuma dati rāda, ka par vislietderīgāko mērķi uzkrājumu veidošanai Latvijas iedzīvotāji uzskata bērnu nākotnes labklājību (23 procenti) un īpašus pasākumus, piemēram, ceļojumus vai kāzas (23 procenti), 18 procenti respondentu krāj lielākam pirkumam, 16 procenti – pārtikušām vecumdienām. Izvērtējot sieviešu un vīriešu viedokli par vislietderīgāko mērķi uzkrājumiem, jāsecina, ka sievietes kā piemērotāko mērķi uzskata uzkrājumu veidošanu bērnu nākotnei, savukārt vīrieši – lieliem pirkumiem vai īpašiem gadījumiem, kā kāzas un ceļojumi.
Kā atzīst aptaujātie, uzkrājumu veidošanu šobrīd visvairāk ietekmē apziņa, ka cilvēkam ir jābūt brīvo naudas līdzekļu rezervei. Tā atzīst 24 procenti aptaujātajo. 9 procenti apstiprina, ka uzkrājumu veidošanu veicina tas, ka tiek saņemta lielāka alga. 28 procenti aptaujāto atzīst, ka lielākā daļa ienākumu tiek izlietota patēriņa precēm vai kādam lielākam pirkumam. 5 procenti uzsver, ka ir nepietiekami plaša informācija par ieguldījumu iespējām. Par informācijas trūkumu visvairāk norādījuši jaunieši vecumā līdz 19 gadiem.
42 procenti sieviešu un 32 procenti vīriešu atzīst, ka pēdējā laikā aizvien vairāk domā par uzkrājumu veidošanu, savukārt 26 procenti sieviešu un 33 procenti vīriešu daļu brīvo līdzekļu arī līdz šim esot novirzījuši uzkrājumu veidošanai.
Uz jautājumu “Kas visvairāk mainīja jūsu attieksmi pret uzkrājumu veidošanu?” vairāk nekā puse aptaujāto min pārmaiņas personīgajā dzīvē, bet 31 procentam ir grūti formulēt iemeslu, kas viņu pamudinājis veidot uzkrājumus.
56 procenti aptaujāto uzskata, ka iedzīvotāju ienākumiem būtu jābūt lielākiem, lai ieguldītāju skaits palielinātos. 19 procenti apgalvo, ka to veicinātu inflācijas mazināšanās, bet 14 procenti uzskata, ka to veicinātu apzināšanās, ka neviens cits par tevi nerūpēsies.
Jautāti, kuri būtu tie finanšu ieradumi, kuri ikdienā būtu vairāk jāievēro, par svarīgāko tika atzīta norēķināšanās internetbankā un bankomātos – 29 procenti. Par vienlīdz svarīgu tika atzīta norēķināšanās ar karti un uzkrājumu veidošana – 24 procenti. Tāpat par ieradumu, ko vajadzētu biežāk realizēt, respondenti atzīst konsultācijas pie bankas speciālistiem par finanšu jautājumiem.
Lielākā daļa atzīst, ka viņi ir sabalansētas ieguldījumu stratēģijas cienītāji, 18 procenti sevi pieskaita konservatīvas ieguldījumu stratēģijas piekritējiem, bet 9 procenti sevī atpazina agresīvas ieguldījumu stratēģijas cienītāju. Kā liecina aptaujas rezultāti, vislielāko risku uzņemas jaunieši līdz 19 gadiem, tiem seko vecuma grupa virs 40 gadiem, bet Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 39 vismazāk sevi identificē ar agresīvu ieguldījumu stratēģiju.
Pētījumā piedalījās 909 respondenti no dažādām Latvijas pilsētām, pārstāvot dažāda vecuma grupas. Aptauja tika veikta no 25.jūlija līdz 1.augustam.
