Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti atgādina, ka iespēja saslimt ar trakumsērgu pastiprinās laikā, kad cilvēki dodas uz mežu sēņot un ogot.
Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti atgādina, ka iespēja saslimt ar trakumsērgu pastiprinās laikā, kad cilvēki dodas uz mežu sēņot un ogot.
Tad viņiem ir iespēja nonākt saskarē ar dzīvniekiem, kuri slimo ar šo bīstamo slimību. Jāatceras, ka nedrīkst aiztikt vai nest mājās savvaļas dzīvniekus.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes priekšnieks Marģers Kamerāds atzīst, ka tādi gadījumi ir bijuši. Nesen Virešu pagastā cilvēki bezatbildīgi izturējušies pret iespēju saslimt ar trakumsērgu, nepārbaudot, vai sabrauktais āpsis nav bijis inficēts. Analizējot datus par dzīvnieku saslimstību un cilvēku skaitu, kuri vērsušies pēc palīdzības, var secināt, ka trakumsērgas problēma valstī joprojām ir aktuāla. Slimības izplatītāji ir plēsīgi savvaļas dzīvnieki: lapsas, jenotsuņi, kā arī mājdzīvnieki – kaķi, suņi, govis – var saslimt ar šo slimību. Sīkie zīdītāji: vāveres, peles, žurkas vai zaķi inficējas reti. Saslimušajiem savvaļas dzīvniekiem bieži, bet ne vienmēr ir agresīva uzvedība vai netipiska vēlme tuvoties cilvēkam.
Trakumsērga ir vīrusu infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām. Tās caur ievainotu ādu koduma vai skrāpējuma vietā nokļūst organismā. Vakcinācija pēc koduma nepieciešama vienmēr, kad ir aizdomas, ka dzīvnieks bijis slims ar trakumsērgu. Turklāt potēšana jāsāk iespējami ātrāk.
