Ziemeru pagasta zemnieku saimniecības “Krustkalni” īpašniece Maija Vārtukapteine secina, ka tik sausu un karstu vasaru kā šogad nav pieredzējusi.
Ziemeru pagasta zemnieku saimniecības “Krustkalni” īpašniece Maija Vārtukapteine secina, ka tik sausu un karstu vasaru kā šogad nav pieredzējusi. Viņa atceras, ka apmēram pirms 20 gadiem kokiem kalta lapas, tomēr lopbarības trūkumu neizjuta.
“Man žēl skatīties uz govīm. Divas deva vairāk nekā 30 litrus piena dienā, bet tagad ir vairs tikai 20. Nezinu, ko viņas ganībās vēl atrod. Padzeras, palaiza sāli, bet galvenais ir tas, ko kūtī var iedot. Turklāt sliktas kvalitātes sienu negrib ēst, jo tik badaini lopi tomēr nav. Šķūnī laba sausā siena ir daudz, bet tas ir ass. Mēģināju apliet ar sālsūdeni, bet tas neko daudz nemaina. Pļāva vecu zāli, un to ēd. Pagājušajā nedēļā sāka izbarot āboliņa atālu, tad nu beidzot govīm ir, ko ēst,” stāsta M.Vārtukapteine.
Viņa šaubās, vai lietus ļaus ataugt kārtīgai zālei, jo naktis ir vēsas. Tomēr nevienu govi pārdot vai kaut negatavojas. Aug divas telītes, kuras nāks veco govju vietā. Pienu “Valmieras Pienam” nodod ekstrā klasē. M.Vārtukapteine rūpīgi seko piena kvalitātei, jo astoņu govju saimniecībā nav piena dzesētāja. “Baidāmies ieguldīt līdzekļus, jo pēc kāda laika varbūt no tik mazas saimniecības pienu nemaz nepirks. Kūts ir maza, tāpēc nevar palielināt govju skaitu. Turklāt nav arī zemes, lai pietiktu ganībām un pļavām. Mums ir 18 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vēl aicina pļaut citās saimniecībās, kur neaudzē lopus. Šovasar īpaši izmantojām šo iespēju,” skaidro M.Vārtukapteine.
Viņa atzīst, ka lopbarības ziemai pietiks. Skābbarības ruļļu ir vairāk nekā pērn – 45 ruloni, turklāt āboliņš bija labs. “Ja tin skābbarības rulonus, tad tikai āboliņu. To kaltēt sienā nav vērts, jo nobirst lapiņas un paliek kāti, kurus lopi negrib ēst,” atzīst zemniece.
“Krustkalnos” ir pieci hektāri auzu, tās ir labi augušas, bet graudi vārpās – sīki. Mieži pusotra hektāra platībā esot nedaudz labāki. Graudus audzē govīm spēkbarībai. Šogad acīmredzot govīm nebūs kartupeļu, jo tie ir sīki. Vēl laksti ir zaļi, tāpēc M.Vārtukapteine cer, ka bumbuļi piebriedīs. Lai gan laksti ir migloti, lai pasargātu kartupeļus no Kolorado vabolēm, tās atkal ir parādījušās. “Pēc miglošanas stādījumi bija tīri, bet nu atkal ir vaboles. Iespējams, ka tās ir pārlidojušas no citiem laukiem. Neko darīt, iztiksim ar to, kāda kartupeļu raža būs,” spriež zemniece. Datus par ražas zudumiem viņa nezina iesniegt, jo grūti prognozēt, cik graudu ievāks, lai arī ir skaidrs – ne tik, cik pagājušajā gadā. Turklāt piena ir nodots vairāk nekā pērn. Tad līdz augustam bija pārdotas astoņas, šogad – desmit tonnas. Tiesa, saimniece redz, ka govis nedod tik daudz piena, cik varētu. “Pērn raža bija laba. Katrai govij varēju dot pa spainim miltu. Tagad jaunās ražas vēl nav, jāknapinās. Bez miltiem piena būtu krietni mazāk,” saka M.Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka piena ražošana dod vienīgos ienākumus saimniecībā.
