Veterinārārsti Dace Baltā, Skaidra Koemeca un Dzintars Zellāns ir pirmie Alūksnes rajonā, kuri par mūža ieguldījumu veterinārmedīcīnā saņēmuši Latvijas Veterinārārstu biedrības balvu “Sudraba skalpelis”.
Veterinārārsti Dace Baltā, Skaidra Koemeca un Dzintars Zellāns ir pirmie Alūksnes rajonā, kuri par mūža ieguldījumu veterinārmedīcīnā saņēmuši Latvijas Veterinārārstu biedrības balvu “Sudraba skalpelis”.
“Šis ir biedrības augstākais apbalvojums, tāpēc ir gandarījums, ka gandrīz 40 gadu darbs guvis atzinību. Visu šo laiku esmu strādājusi profesijā Mārkalnes pusē. Ja vīrs un dēli nepalīdzētu, būtu grūti. Tiesa, kolhoza gados bija vairāk darba. Nebija nevienas brīvas dienas. Turklāt veterinārārstam bija jauzņemas atbildība arī par slaucēju un lopkopēju darbu. Tagad mājdzīvnieku skaits ir krietni samazinājies. Tikai četrās pagasta zemnieku saimniecībās ir lielāki govju ganāmpulki,” atzīst S.Koemeca.
Viņa atceras, ka bērnībā vēlējusies līdzināties Liepnas veterinārārstei Almai Berģei. Acīmredzot tas ir piepildījies. Turklāt izrādās, ka arī Dz.Zellāns un vairums rajona veterinārārstu ir no Liepnas. Dz.Zellāns atzīst, ka tagad veterinārārsti dara savu darbu – veic profilaktiskos pasākumus un ārstē. Protams, veterinārmedicīnā ir lielākas iespējas, bet jaunās iekārtas ir ļoti dārgas, tāpēc tās iegādāties un atpelnīt laukos strādājošiem veterinārārstiem nav iespēju. “Mums ir jāstrādā ne tikai ar dzīvniekiem, bet arī ar cilvēkiem. Par savstarpējo saikni liecina kuriozi, kad mani nosauc par ģimenes ārstu. Laikam esmu saimniecībās biežāk nekā ģimenes ārsts. Turklāt sava taisnība ir, jo mājdzīvnieku veselība ietekmē cilvēku pašsajūtu un veselību,” spriež Dz.Zellāns. Gadās, ka saimnieki nevar samaksāt par veterinārārsta pakalpojumiem, bet dzīvniekam tomēr jāpalīdz, jo tie jau nav vainīgi. Diemžēl iedzīvotāji neatbalstīja ierosinājumu veidot dzīvnieku slimo kasi. Tā ir vienīgā iespēja, lai nebūtu jāmaksā par visiem veterinārajiem pakalpojumiem.
“Varam lepoties ar apbalvotajiem veterinārstiem. Lai viņiem stipra veselība un saules mūžs, jo diemžēl maz jauniešu izvēlas šo profesiju. Tiesa, suņus un kaķus ārstēt Rīgā, protams, ir vieglāk un vienkāršāk nekā liellopus. Tas nozīmē, ka vajadzēs palielināt veterinārārstu slodzi – apkalpot mājdzīvniekus ne vienā, bet trīs pagastos. Turklāt veterinārārstu loma palielinās, jo ir jāpilda Eiropas Savienības prasības produkcijas ieguvē no fermas līdz galdam,” vērtē Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes priekšnieks Marģers Kamerāds. Malienas pagasta veterinārārste D.Baltā beigusi Smiltenes tehnikuma un Lauksaimniecības akadēmijas Veterināro fakultāti. Viņa secina, ka visādi ir gājis vairāk nekā 30 darba gados. “Darba ir daudz, bet strādāt ir interesanti. Nevaru neko sliktu teikt. Protams, ir patīkami, ka atzīst – strādāts ir no sirds,” saka D.Baltā.
No Malienas viena jauniete sākusi mācības Smiltenes tehnikumā, tāpēc ir cerība, ka arī viņa būs veterinārārste.
