Septembrī sākas ne tikai jaunais mācību gads, bet arī aļņu medību sezona. Medniekiem ir iespēja ieraudzīt un nomedīt lielāko Latvijā dzīvojošo dzīvnieku.
Septembrī sākas ne tikai jaunais mācību gads, bet arī aļņu medību sezona. Medniekiem ir iespēja ieraudzīt un nomedīt lielāko Latvijā dzīvojošo dzīvnieku.
Pieauguša aļņa ķermeņa garums var būt pat trīs metri, skausta augstums – divi metri, bet svars var pārsniegt pat 600 kilogramu. Buļļu galvas rota – ragi – var svērt pat 20 kilogramu.
Briedumu alnis sasniedz 5 līdz 10 gadu vecumā. Maksimālais dzīves ilgums – 18 – 20 gadu.
Pirmajā dzīves rudenī teļam ragu vietā izveidojas 2 – 3 centimetrus augsti izciļņi, no kuriem pavasarī izaug stieņveida ragi bez žuburiem. Sākot ar trešo dzīves gadu, ragu augšana sākas aprīlī un beidzas jūlijā –– augusta sākumā, kad alnis no ragiem notīra ādu, berzdams tos pret kokiem un celmiem. Četrgadīgam bullim var sākt veidoties lāpstveida ragi. Tomēr dažādu iemeslu dēļ piektdaļai aļņu buļļu veidojas žuburoti stieņveida ragi, kuru dēļ viņus sauc par apaļradžiem. Vislielākās “lāpstas” izaug 7 – 12 gadu vecumā.
Alnis ir tipisks augēdājs. Viņa “ēdienkartē” ir apmēram 60 zālaugu un sīkkrūmu, kā arī 30 koku sugu. Pavasarī pamatbarība ir lapukoku un krūmu lapas, jaunie dzinumi, zālaugi. Rudenī – lapukoku un krūmu zari un miza. Savukārt ziemā, kad izveidojusies pastāvīga sniega sega, alnis ēd arī mellenājus un brūklenājus, kārklus, pīlādžus, krūkļus, apses, priežu un egļu dzinumus. Pieaudzis alnis ziemā diennaktī patērē 10 – 13 kilogramu barības, vasarā – 30 – 40 kilogramu zālaugu. Sienu neēd. Gadā apēd apmēram 7 tonnas barības, no kurām 4 tonnas ir lapas un skujukoku dzinumi, 1,5 tonnas – koku un krūmu lapas, 0,7 tonnas – mizas. Pārējais – zālaugi un sīkkrūmi.
Par dzīvesvietu alnis visbiežāk izvēlas aizaugušus izcirtumus, lauces un pļavas, zāļu purvus un sūnu purvu malas, ūdenstilpju piekrastes, priežu un lapukoku jaunaudzes ar bagātīgu paaugu un pamežu. Ziemā biežāk sastopams lielākos meža masīvos. Nometnieks, taču reģistrēti gadījumi, kad alnis pārvietojas ļoti lielos attālumos. Reģistrēts gadījums, kad Volgas deltā iezīmēts alnis nomedīts Bauskas apkaimē. Tātad dzīvnieks nogājis vairāk nekā 1000 kilometru. Parasti vasarā diennaktī mēdz noiet piecus – sešus kilometrus. Ziemā ievērojami mazāk. Dzīvo mātes ģimenē, jaunie aļņi var apvienoties nelielās grupās. Vienīgi vecākie buļļi un ālavas govis dzīvo atsevišķi. Jaukta bara priekšgalā iet vecā govs, ja barā ir tikai buļļi – spēcīgākais no viņiem.
