Ir sākušās potenciālā Alūksnes novada veidošanas sarunas starp pašvaldību pārstāvjiem.
Ir sākušās potenciālā Alūksnes novada veidošanas sarunas starp pašvaldību pārstāvjiem. Visiem ir skaidrs, ka novads būs jāveido, bet vēl joprojām ir pārlieku daudz neatbildētu jautājumu, starp kuriem ir arī tādi, kas neko labu nesola ne pašvaldībām, ne to iedzīvotājiem.
Otrdien Ilzenes pagasta padomes telpās pulcējās Zeltiņu, Ilzenes, Kalncempju, Annas, Alsviķu, Ziemeru, Alūksnes pašvaldības un rajona padomes pārstāvji, lai pārrunātu Alūksnes novada veidošanu. Konkrētas apvienošanās darbības vēl netika noteiktas, bet visi vienojās, ka 25.oktobrī, kad ir kārtējā Alūksnes rajona padomes sēde, šīs iesāktās debates par Alūksnes rajona pašvaldību nākotni turpināsies. Tajās aicinātas piedalīties arī citas rajona pašvaldības, kā arī pārstāvji no Rīgas un no kāda jau izveidota Latvijas novada. Bet novembrī pašvaldībām būtu jāpieņem lēmums, vai tās piedalīsies pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanā, lai šim mērķim saņemtu 4000 latu mērķdotāciju no valsts šāgada budžeta.
“Lielajam” jāiepazīst “mazos”
Ilzenes pagasta padomes priekšsēdētāja Arita Prižavoite uzsver, ka otrdienas tikšanās iniciatori bija mazās pašvaldības – Zeltiņi, Kalncempji, Anna un Ilzene, kas sadarbojas arī ar Alsviķu pagastu. Ir informācija, ka Alūksnei ar Ziemeriem ir bijušas sarunas par apvienošanos, tāpēc piedalījās arī šīs pašvaldības. Ierosme tikties esot radusies pēc ministra Māra Kučinska vizītes Alūksnē, kurš rosināja pašvaldības izmantot valsts mērķdotāciju – 4000 latu, lai plānotu Alūksnes novada modeli.
“Par topošo Alūksnes novadu mums ir jāsāk runāt un gatavot apvienošanās projektu, jo, piemēram, Ilzenes pašvaldībai šīs ir pirmās pārrunas. Mēs vēlamies mudināt Alūksnes pašvaldības deputātus iepazīt mazās pagastu pašvaldības un saprast, ka katrā ir savi resursi, mērķi un attīstības plāns. Vēlamies arī rosināt Alūksnes pilsētu izstrādāt tālejošākus plānus nekā līdz šim, kurā būtu kaut cik līdzsvarota potenciālā novada attīstība, jo pilsētas un pagastu intereses vienmēr būs dažādas. Varbūt pēc Saeimas vēlēšanām novadu veidošana vairs nebūs aktuāla, bet, manuprāt, Alūksnes novada attīstības plāns mums tāpat būs nepieciešams,” saka A.Prižavoite.
Atkal eksperimenta priekšā
Alūksnes pilsētas domes deputāts Armands Musts atzīst, ka jau vasaras sākumā sarunās ar Zeltiņu un Ilzenes pašvaldību izskanēja bažas, ka neattīstās dialogs par Alūksnes novadu. “Ideāli būtu, ja Alūksnes novads paliktu esošajā rajona administratīvajā teritorijā, bet tas nav iespējams. Ir skumji, ka Alūksnes pilsēta ir pagriezusi muguru pagastiem, tādēļ domes opozīcijas deputātiem radās ierosme attīstīt diskusijas par to, kā varētu rast kopīgu valodu ar pagastiem novada veidošanā. To darot, mēs nevaram pieļaut, ka iedzīvotājiem krasi tiks mainīts ierastais dzīves ritms – tā ir mūsu atbildība,” norāda A.Musts.
Viņš atgādina, ka pēc Otrā pasaules kara arī Alūksnes rajons ir izbaudījis dažādas teritoriālās reformas – apvienojoties gan ar Smilteni, Valku, Viļaku, Gulbeni, bet visas reformas ir mazinājušas teritorijas attīstību. “Toreiz līdz mums “neatnāca” lielais dzelzceļš, Alūksnē netika uzcelts jauns kultūras nams, daudzdzīvokļu mājas. Tagad atkal esam jaunas reformas – pat eksperimenta – priekšā, kāda ir bijusi Somijā, Dānijā, kad no mazajām pašvaldībām veido lielākas. Ja mūsu dzīves līmenis būtu šo attīstīto valstu līmenī, daudzas neskaidrības izpaliktu. Bet esam tādi, kādi esam, tādēļ noteikti ir rūpīgi jādiskutē par topošo novadu. Ja cilvēkus apmierinās pašvaldību infrastruktūra, viņi tur dzīvos. Ja pagastos nebūs ekonomiskās attīstības un pārējo aktivitāšu, ko pašlaik pašvaldības cenšas “stutēt” par saviem līdzekļiem, tad gaidāmā reforma būs tikai viena virziena mērķdotācija,” saka A.Musts.
Jaunalūksne negrib pie Alūksnes
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks norāda, ka viņam jau ir bijušas pārrunas par novada veidošanu ar Alūksnes kaimiņpagastiem. “Viedokļi bija ļoti dažādi. Lielas cerības saistījām ar Jaunalūksnes pagastu, jo Alūksnei ar to jau ir kopīgas iestrādes, bet Jaunalūksnes pagasts nevēlas pievienoties Alūksnei. Šovasar tika izsūtītas vēstules Alsviķu, Ziemeru un Jaunalūksnes pagastam, kas robežojas ar Alūksni, lai pārrunātu novada veidošanu. Atsaucās tikai Ziemeri, ar ko ir bijušas pārrunas, bet nekas konkrēts vēl nav pieņemts,” klāsta V.Litaunieks.
Vadoties pēc partiju reitingiem, kas prognozē, ka esošās partijas būs pie varas arī turpmāk, V.Litaunieks pieļauj, ka novadu veidošana netiks apturēta un 2009.gadā tie būs jāizveido – kaut vai piespiedu kārtā. “Bažas rada, ka jau izveidoto Latvijas novadu domēs gandrīz nav pārstāvniecības no mazajām pašvaldībām – tajos balso pēc vairākuma principa, kas mazos atstumj no līdzdalības. Tādēļ pašvaldību apvienošanās līgumā būtu strikti jāatrunā pilnvērtīga attīstība. Zinu, ka citviet Vidzemē izplatītākais apvienošanās modelis ir trīs līdz četras pašvaldības,” saka V.Litaunieks.
Annas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Fomins norāda – ja Jaunalūksne neiesaistās Alūksnes novadā, tas izslēdz iespēju Alūksnei pievienoties arī Malienas, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastam, jo Alūksne robežojas tikai ar Jaunalūksni, Ziemeriem un Alsviķiem.
“Nomaļu sindroms” palielināsies
Alūksnes domes deputāts Edvīns Fricis Svars uzskata, ka ir jāizmanto šī 4000 latu dotācija, jo Alūksnes rajons no valsts jau tā ir saņēmis niecīgas investīcijas. “Uztrauc, ka šī reforma radīs vēl izteiktāku “nomaļu sindromu”. Vai te cilvēki varēs pilnvērtīgi dzīvot, strādāt, audzināt un skolot savus bērnus?” jautā E.F.Svars.
Alsviķu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa neslēpj, ka viņai ir pretestība pret gaidāmo reformu, jo Alsviķi jau ir izjutuši līdzīgas reformas ar Karvu, Celenskiem, Nēķeni. “Arī Karvā kādreiz bija tautas nams, kas piespiedu kārtā ir likvidēts, bija divi veikali, kas arī likvidēti, jo nav peļņas. Karvā ir vairs tikai pasta nodaļa, kuru nerentabilitātes dēļ arī grasās likvidēt. Jā, Alsviķi Alūksnes novadā nebūs nomale, tomēr, izveidojot novadu, zaudētāji būs visi,” secina S.Zeltiņa.
Alsviķos uzskata, ka vēlamāk ir apvienoties pagastam ar pagastu, kas savstarpēji ir līdzīgāki. Bez sociālajiem jautājumiem potenciālajā novadā S.Zeltiņu uztrauc arī kultūras un sporta dzīve pagastā.
“Visi pagasti daudz līdzekļu iegulda lietās, kas finansiāli neatmaksājas, bet to atmaksā cilvēki – savu pašvaldību patrioti. Pagasts iedzīvotājiem rīko kultūras pasākumus, nodrošina viņiem uz tiem transportu, tāpat arī sporta aktivitātes, kas piesaista jauniešus. Ir bail, ka novadā šīs aktivitātes izzudīs. Es ticu, ka visu pašvaldību vadītāji vēlas to labāko, bet nezinu, kādam ir jābūt cilvēkam, lai, piemēram, strādājot novada centrā, viņš spētu domāt par pilnvērtīgu attīstību citā novada pašvaldībā,” uztraucas S.Zeltiņa.
Arī Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētāja Elita Laiva pauž bažas, ka, izveidojot novadu, pagastos izzudīs pašdarbības kolektīvi. “Nez vai novada centram šķitīs rentabli uzturēt, piemēram, kādu Zeltiņu kolektīvu. Bet Zeltiņu pagasta cilvēkiem ir svarīgi spēlēt futbolu, iet uz savu teātra kolektīvu. Mēs ļoti baidāmies, vai mūsu iedzīvotāji arī novadā būtu tikpat daudz nodarbināti pašdarbībā, jo viss sliktais rodas tikai no bezdarbības,” ir pārliecināta E.Laiva.
Vēlami būtu četri novadi
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe norāda, ka jau 2003.gada novadu izpētes plānā ir atrunāts, kas nepieciešams jaunā novada pastāvēšanai un cik tas izmaksās. Būtiskākās izmaksas būtu novada domes pārvaldes izdevumu palielināšanās par 22 procentiem, biroja tehnikas atjaunošana un nodrošināšana visiem novada domes darbiniekiem – līdz 8000 latu, vadoties pēc 2002.gada cenu līmeņa. Toreiz tika paredzēts, ka būs nepieciešama 35 darbinieku pārkvalifikācija, kas arī nebūs lēti.
“Ja tagad, izstrādājot novada modeli, budžets nodrošina, ka varēs izpildīt apvienošanās projektā noteikto, nepasliktinot dzīves apstākļus, tad var veidot novadu. Bet apstākļu pasliktināšanās nav tikai mazāks budžets. Budžetam jābūt tādam, lai esošo dzīves līmeni noturētu vismaz pašreizējā līmenī. Nepamatotas ir cerības, ka novadā samazināsies administratīvās izmaksas, jo – pildāmās funkcijas būs tās pašas, bet pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai vajag papildu ieguldījumus,” skaidro G.Ļuļe.
Viņa atgādina, ka 1997.gadā Alūksnes rajona padome izveidoja savu izpētes materiālu par novadu veidošanu.
“Tad izpētījām rajona iedzīvotāju kustību, aptaujājot pašus cilvēkus, piemēram, kur viņi brauc izglītoties. Tad parādījās reālā aina, kādi ir pagastu savstarpējie sakari. Uz tā bāzes Alūksnes rajona teritorijā tika paredzēti četri novadi,” uzsver G.Ļuļe.
Alūksne iedzīvotājiem nebūs slēgta
Rajona pašvaldību vadītāji ir nobažījušies, kā pieņemt vispareizāko novadu veidošanas lēmumu, lai apmierināti būtu pašvaldību iedzīvotāji. Starp pagastu iedzīvotājiem, piemēram, Alsviķos, Annā, ir veikta aptauja par novadu veidošanu, tomēr tiekoties izskanēja atziņa, ka iedzīvotājiem par gaidāmo reformu tiek stāstīts par maz un arī viņi paši neizrāda lielu interesi par to.
“Loģiskāk būtu, ja Anna apvienotos ar Alūksni, jo Annas iedzīvotājiem tāpat būs jābrauc kārtot dažādas lietas uz Alūksni. Ja Annas iedzīvotājiem novada centrs būtu, piemēram, Alsviķos vai Jaunalūksnē, tad iedzīvotāji nevēlas, lai viņiem jāveic divi braucieni – gan uz Alūksni, kur ir daudzas iestādes un kas tur arī paliks, gan uz novada centru, kur atkal būs jākārto citas lietas,” saka A.Fomins. Viņš ir pārliecināts, ka, izveidojot novadus, jebkurā gadījumā situācija nomalēs kļūs sliktāka. “Var stāstīt pretējo, bet es esmu pārliecināts, ka tā būs. Bet to jau laikam mūsu valstsvīri arī vēlas panākt – dabūt cilvēkus prom no laukiem,” piebilst A.Fomins.
S.Zeltiņa atgādina, ka reforma paredz iespēju iedzīvotājiem visu izdarīt uz vietas savā novadā. “Alūksnē arī pagastu cilvēki iepērkas, dodas uz poliklīniku un veic citu vajadzīgo – to visu viņi varēs darīt arī, dzīvojot savā novadā, jo tāpēc jau pilsēta nebūs viņiem slēgta,” pauž S.Zeltiņa.
Viņa pauž nožēlu, ka valsts vairāku gadu garumā ir iztērējusi ļoti daudz naudas, lai veiktu izpēti par administratīvi teritoriālo reformu, bet vēl joprojām nav skaidrības par novadu veidošanu un lietderīgumu.
