Jaunannas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Līčupes” aitai piedzimuši divi jēriņi.
Jaunannas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Līčupes” aitai piedzimuši divi jēriņi. Drīz atnesīsies vēl trīs aitas, bet to jērus droši vien nevajadzēs glābt no sala.
“Jēriņi piedzima aukstā naktī, turklāt melnais bija vārgāks, tāpēc viņu ienesām istabā. Kad aiznesām atpakaļ pie aitas, viņu vairs nepieņēma. Neko darīt – slaucam un barojam ar pudelīti. Kad no skolas atgriežas mazmeita, viņa piesien aitu tā, lai arī Ansītis, tā nosaucām melno jēriņu, tiktu pie pupa. Arī tikko dzimušos trusēnus nesām istabā, lai nenosaltu. Negribējās riskēt, kad bija mīnus 29 grādi,” stāsta saimniecības īpašniece Ingrīda Bernāne.
Viņa atzīst, ka aitas ir visizdevīgāk audzēt. Tagad tām dzimst jēri. Pavasarī tie ar aitām izies ganībās, kur uzturēsies līdz rudenim. Tad aunus pārdos. Saimniecībā ir arī gaļas liellopi, slaucamas govis un zirgs, kā arī tītari un vistas. Bija vēl kazas, bet Ingrīda sprieda, ka netiks galā. “Visu saimniecībā daru pati, ko nu vien varu. Meita un dēls palīdz. Vīrs strādā ar traktoru Mālupes zemnieku saimniecībā “Dzirnavu 8″, tāpēc palīdz zemes darbos un sagatavot sienu. Iespējams, ka nevajadzētu tik daudzveidīgu mājlopu saimi, tomēr ar vienu nozari arī nekas neiznāktu,” skaidro saimniece. Viena nozare papildina citu, tāpēc ienākumi ir regulāri.
Turpat Pededzes līcī varot redzēt arī bebrus, lapsas, stirnas un zaķus. Koku grauzēji esot krietni pastrādājuši, tāpēc varot pāriet upei jebkurā vietā. “Viņi ir tik skaisti! Sēd krastā un mazgājas. Neļauju suņiem viņus dzīt prom. Pat iedomāties nevaru, ka mednieki tos varētu nošaut, lai gan tie apsi gandrīz uzgāza mājai,” saka I.Bernāne.
Vīrs nolēmis noķert zaķi, tāpēc salicis ragavās sienu un maizīti. Garausis visu apēdis un pazudis, atstājot vien “vizītkarti”.
Saimniekiem ir arī doma veidot mazu zooloģisko dārzu.
