Sestdien Alūksnes tautas namā notika teātra sporta turnīrs “Mārtiņgailis 2006”.
Sestdien Alūksnes tautas namā notika teātra sporta turnīrs “Mārtiņgailis 2006”. Tajā jau trešo gadu pēc kārtas kopā sanāca domubiedri un draugi, lai cīnītos par turnīra galveno balvu – Mārtiņgaili.
Pasākuma organizatore Ieva Malteniece stāsta, ka rudenī rīkotais turnīrs kļuvis par tradīciju. “Pavasarī notiek teātru skates, bet rudenī bērni un jaunieši tiekas retāk. Šā iemesla dēļ “Mārtiņgaiļa” turnīrs kļuvis par stimulu sanākt kopā biežāk,” viņa saka.
Lai gan sākumā piedalīties turnīrā plānojušas 16 komandas, rezultātā par “Mārtiņgaiļa” galveno balvu tāpat kā iepriekšējā gadā cīnījās pavisam 12 komandas – 2 Alūksnes pilsētas sākumskolas 3.c klases komandas, 2 Ievas teātra komandas, 3 Varakļānu vidusskolas komandas, 2 Balvu amatniecības vidusskolas komandas, kā arī pa 1 komandai no Balvu pamatskolas, Balvu ģimnāzijas un Rīgas izklaides un atpūtas centra “Laiva”.
“Dalībnieku skaits katrā komandā ierobežots netika, jo uzsvars netiek likts uz striktu noteikumu ievērošanu. Šeit galvenais tomēr ir sadraudzības spēle, kas kalpo par treniņu nopietnākiem mačiem, kā arī ļauj izjust teātra sporta azartu un gaisotni,” atklāj I.Malteniece.
Līdzīga demokrātija izpaužas arī turnīra norisē – ja komanda tehniku nezina vai tā šķiet par grūtu, tiek dota iespēja no tās atteikties. Tiesa, I.Malteniece stāsta, ka šajā reizē tādu gadījumu nav bijis un pasākuma vadītāja Mārtiņa Šteinerta izvēlētās tehnikas izrādījās piemērotas visu komandu spējām un meistarībai.
Pēc savstarpējās iepazīšanās un turnīra atklāšanas jaunas tehnikas prezentāciju piedāvāja Rīgas izklaides un atpūtas centra “Laiva” dalībnieki. Jāpiebilst, ka šobrīd teātra sportā ir vairāk nekā 30 dažādu tehniku, kurām palaikam tiek pievienota kāda jauna. “Protams, ne jau visas piedāvātās tehnikas gūst atsaucību starp teātra sporta dalībniekiem, taču to ieviešana sniedz iespēju dažādot turnīra norisi,” atzīst I.Malteniece.
Katrai tehnikai ir savi noteikumi, arī šajā reizē izspēlētas tika jau iepriekš iemācītas un apgūtas tehnikas. To izvēle šoreiz bija pasākuma vadītāja ziņā, taču uzdevumu par tehnikā izspēlētu situāciju konkrētā laikā, vietā un ar noteiktu lomu, kā parasti, deva publika. “Teātra sports vairāk ir prāta spēju pārbaude, jo, piemēram, ne visi var pārņemt stāstījumu, tekoši un raiti turpinot kāda cita iesākto domu no pēdējā dzirdētā vārda,” skaidro I.Malteniece.
Viņasprāt, teātra sports ar tehniku palīdzību māca ieklausīties otrā, mēģinot ar darbību vai runu izprast, ko otrs domā un kā attīstīsies turpmākie notikumi.
“Kad spēlē patiešām meistarīgas teātra sporta komandas, tad vairs nav svarīgi, kāda ir izvēlētā tehnika vai dotais uzdevums, jo priekšnesumu var skatīties kā teātra izrādi,” viņa saka. Šāds iespaids radās, skatoties turnīrā vecāko dalībnieku saspēli.
Tiesa, dažām komandām turnīrs kļuva par debiju teātra sporta sacensībās. Tā, piemēram, pamazām ar teātru sportu sākuši aizrauties Balvu pārstāvji, pie kuriem I.Malteniece regulāri devusies mācīt teātra sporta tehnikas. Tagad gan teātra sporta kustība viņu pusē attīstījusies tik tālu, ka izmēģināt savus spēkus īstā turnīrā sadūšojās pat vairākas teātra sporta dalībnieku komandas.
Par īpašiem publikas mīluļiem kļuva paši mazākie turnīra dalībnieki no Alūksnes pilsētas sākumskolas 3.c klases. Lai gan abas viņu veidotās komandas sacentās tikai savā starpā, šiem dalībniekiem turnīrs kļuva par iespēju pirmo reizi skatīties īstas teātra sporta sacensības un labāk saprast, kas īsti ir teātra sports.
“Viņiem uzdevumi tika doti tāpat kā visiem pārējiem, tāpēc visi zālē sēdošie dzīvoja līdzi viņu priekšnesumiem un uztraucās, cik veiksmīgi mazajiem izdosies tikt galā ar visai sarežģītajiem uzdevumiem,” stāsta I.Malteniece.
Jāpiebilst, ka šoreiz “Mārtiņgaiļa” ceļojošā balva tāpat kā iepriekšējā gadā aizceļoja uz Varakļāniem. Par uzvarētājiem pagājušajā gadā kļuva Varakļānu vidusskolas jaunākā komanda, bet šajā turnīrā galveno balvu izdevās izcīnīt Varakļānu vidusskolas vecākajiem pārstāvjiem.
“Lai gan šeit sanāk kopā cilvēki ar līdzīgām interesēm, skatīties šādus turnīrus ar laiku nepaliek mazāk interesanti, jo ikreiz dalībnieku saspēlē parādās kāda “rozīnīte”, kas iepriekš nemaz nav gaidīta,” saka pasākuma organizatore.
