Savu laiku arī zāle liecas Tad, kad nākas vēja spēku just.
Savu laiku arī zāle liecas
Tad, kad nākas vēja spēku just.
Savu laiku arī vecums pienāks
Un tad nāksies savus gadus just.
Bet zāle zaļa paliek pat zem sniega,
Jo tā pļauta visu vasaru.
Daudzi vēl pēc gadu smagās nastas
Spēj sirdi mūžam jaunu saglabāt.
Kas vējam līdzi lokās, vai gan
spēku zaudē?
Vai tamdēļ nespēj atkal taisns
atliekties?
Kas dzīves vētrām seju pretim
negriež,
Tam gan būs grūti sevī spēku
atsmelties.
Kad dzīve tagad nonāk visos vējos,
Vai zini tu, pret kuru stipram būt? Pret kuru būs visgrūtāk, mazliet
baisi,
Bet zināsi, ka reiz tad būsi brīvs.
Tas tagad galvenais, un sadosimies
rokās,
Lai nekas nespēj mūsu spēku lauzt!
Lai reiz par visām reizēm būtu brīvi,
Un savā zemē darba prieku rast.
1990
