Alsviķietei Inārai Salakai laiks pirms Ziemassvētkiem ir saspringtāks nekā citkārt.
Alsviķietei Inārai Salakai laiks pirms Ziemassvētkiem ir saspringtāks nekā citkārt. Lai gan viņa cimdus un citus pasūtījumus SIA “Dzīpari S” izpilda visu gadu, tagad grūti izadīt tik daudz dūraiņu, pirkstaiņu, kā arī abu cimdu apvienojumu, lai apmierinātu pircēju pieprasījumu.
“Nu jau vairāk nekā divus gadus adu galvenokārt dūraiņus, kurus atlokot var atbrīvot pirkstus. Es tos dēvēju par puspirkstaiņiem. Tos sevišķi iecienījuši ārzemnieki. Ar “Dzīpara” speciālistiem vienojamies par dzijas krāsu salikumiem. Agrāk cimdus adīju divās krāsās, bet tagad raksti ir veidoti ar krāsu pārejām, piemēram, melna pamata cimdiem raksts ir zaļā, brūnā un sārtā tonī. Pagājušā gada sešos mēnešos noadīju 134 pārus puspirkstaiņu. Mēnesī varu nodot uzņēmumam astoņus līdz desmit, divpadsmit pārus,” stāsta I.Salaka.
Tagad viņa nedēļā noada četrus pārus, bet tad laika neatliek nekam citam. Nākas izpildīt arī individuālus pasūtījumus – adīt ne tikai cimdus, bet arī šalli un cepuri. Šis darbs ir sirdij tuvs, kopš sevi atceras. “Citi brīnās, kā es tā varu adīt un adīt. Ja nepatiktu, tad, protams, būtu grūti. Vienkāršāku adījumu, piemēram, zeķi, varu adīt neskatoties. Pērn vētras laikā nebija elektrības, tad strādāju sveču gaismā. Tāpat televīziju neskatos, sēžot un neko nedarot. Man vienmēr rokās ir adīklis. Bērni smejas, ka dīvāna stūrī nevienu citu nelaižu, jo tur ir ērti adīt un skatīties,” atzīst sieviete. Tiesa, ja ir sarežģīts raksts, tad jāseko līdzi un jāskaita valdziņi. Ināra ir adījusi gan pēc pašas izdomāta zīmējuma, gan pēc noskatītiem rakstiem, bet tagad viņai uzdevums ir noteikts saskaņā ar pasūtījumu.
“Adījumi vienmēr ir modē, mainās tikai krāsas, raksti un formas. Pirms pāris gadiem visu vajadzēja rozā. Tomēr vairums cilvēku vienmēr izvēlas tādus izstrādājumus, kuri patīk un piestāv. Ziemā bez siltiem cimdiem un zeķēm neiztikt, turklāt atgriežamies pie senču pārbaudītām vērtībām,” secina I.Salaka. Adīti cimdi ir viņas Ziemassvētku dāvana vīram un bērniem, kā arī citiem tuviniekiem. Tomēr viņi tos varēs saņemt tikai pēc svētkiem, jo līdz tiem visu spēku un laiku nākas ziedot, lai iespējami vairāk pāru nonāktu Ziemassvētku tirdziņā Rīgā.
