Jaunlaiceniete Lidija Volka savas atmiņas par muižas laiku stāstījusi Laimai Dzirnei. Viņa dzimusi 1902.gadā. Lidijas tēvs bijis muižā kučieris, māte -saimniece.
Jaunlaiceniete Lidija Volka savas atmiņas par muižas laiku stāstījusi Laimai Dzirnei. Viņa dzimusi 1902.gadā. Lidijas tēvs bijis muižā kučieris, māte -saimniece.
Lielmāte nodarbinājusi muižas strādnieku bērnus. Katru dienu bijis jāatnes viņai svaigas rozes. Vecās atdevusi bērniem. Devusi izgriezt no veciem žurnāliem bildītes. Lielmātei bijis liels melns suns. Nesis viņai pie gultas čības un avīzi. Kad suns nomiris, lielmāte rīkojusi greznas bēres. Muižas priekšā uz ezera pusi bijis rožu dārzs un ap to aplī vedis ceļš. Pa šo ceļu svinīgi veduši ar zirgu suni apglabāt. Suņa kaps esot tur, kur lielmātes pastaigu vietā ir kāpnītes, pašreiz tur atrodas baļķu soli.
Volfi bijuši ļoti bagāti. Viņiem bijusi vieglā automašīna, telefons. Muižā bijušas podiņu krāsnis, daudz gleznu un skaistas mēbeles. Latvijas brīvības cīņu laikā Jaunlaicenes muižā krievi izlauzuši visus krāsns podiņus, sīki sagraizījuši gleznas, piegānījuši mēbeļu atvilktnes un visu muižas ēku.
