Turpinās no 25.maija. Vēlāk atnāca ziņas, ka Kārlis Ulmanis pēc vēlēšanām tūlīt atstādināts no prezidenta amata un viņa vietā tagad esot profesors Augusts Kirhenšteins.
(Turpinās no 25.maija)
Vēlāk atnāca ziņas, ka Kārlis Ulmanis pēc vēlēšanām tūlīt atstādināts no prezidenta amata un viņa vietā tagad esot profesors Augusts Kirhenšteins. Augustā kļuva zināms, ka Latvija, Lietuva un Igaunija brīvprātīgi iestājušās lielajā komunistu pārvaldītajā valstī PSRS.
Pie visām valsts iestādēm plīvoja sarkanie karogi ar sirpi un āmuru un zvaigzni. Kur vien tas bija iespējams, parādījās kāda ūsaina vīra ģīmetne – tas esot Josifs Staļins, ar kura gādību mazā un nabadzīgā latviešu tauta esot atbrīvojusies no apspiedējiem, tagad esot visas tautas vara. Mēs, bērni, protams, tam visam ticējām un īstenībā neko nesapratām, bet pieaugušie to saprata pa īstam, bet labāk bija turēt muti.
Tad mainījās nauda, pazuda mums tik pierastais lats un santīmi, bet to vietā parādījās krievu rubļi un kapeikas. Uz lielākajām papīra naudas zīmēm bija kādu vīru bildes – vienā galā vīrs ar pliku galvu bez matiem (tas esot Ļeņins), bet otrajā galā mums jau pazīstamais ūsainis Staļins. Tā nu tas bija, bet par šo naudu gan veikalā nevarēja ne velna nopirkt (nu nebija jau arī nekā prātīga ko pirkt, ar Ulmaņa laikiem ne salīdzinot). Jādzīvo vien bija!
Par to, ko pastrādāja komunisti Rīgā un citās lielajās Latvijas pilsētās Baigā gada laikā, mēs, protams, neuzzinājām, arī to, kas īstenībā notika ar Latvijas armiju, kas risinājās Litenē. Pa ausu galam dzirdējām par kaut kādām cilvēku izvešanām uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā. Par to visu jo smalki uzzinājām tikai pēc vāciešu ienākšanas Latvijā.
14. Jauna skola – jaunas vēsmas
1940.gada rudenī abi ar brāli sākām mācīties Ērģemes pamatskolā. Tā bija divstāvu mūra ēka, celta no granīta akmeņiem. Skolas ēka bija skaista. Mācību klases atradās ēkas 2.stāvā, tajā bija arī meiteņu guļamtelpa (internāts). Lejas stāvā atradās zēnu guļamtelpa, ēdamtelpa, virtuve, saimnieces dzīvoklis un internāta audzinātāja dzīvoklis. Abos stāvos gar koridoru malām bija iekārtotas ģērbtuves. Kā jau iepriekš stāstīju, dzīvojām skolas internātā (lai gan tagad skola bija tuvāk – apmēram 3,5 kilometrus no mājām). Laukos elektrības nebija, tāpēc mācījāmies pie petrolejas lampu gaismas. Stundās valdīja liela disciplīna, skolotāji bija stingri savās prasībās.
Vienā klasē pie sienas atradās Josifa Staļina ģīmetne koka rāmī un iestiklota (agrāk tur bijusi Kārļa Ulmaņa ģīmetne). Reiz bija tāds gadījums, kad kāds skolēns, citiem neredzot, bija ģīmetni saplēsis. Skolā sākās liela izmeklēšana, bet vainīgo neatrada.
No mācību priekšmetu saraksta bija pazudusi ticības mācība un svētbrīži no rītiem pirms stundām – vārdu sakot, viss, kas saistīts ar reliģiju. Tā vietā pastiprināta krievu valodas mācīšana. Neatceros gan, cik daudz šai valodai bija atvēlēts stundu 2.klasē, bet no brāļa stāstītā sapratu, ka tālākajās klasēs tas tika darīts ļoti nopietni un ar lielām prasībām.
(Turpmāk – vēl)
Ansis
