Alūksnietis Klaids Kolovs Černobiļas atomelektrostacijas avārijas vietā ieradās 1986.gada 3.jūlijā. Nekas tur neliecināja par notikušo katastrofu, jo viss bija kā parasti – koki, apstādījumi, ziedi, augļi…
Alūksnietis Klaids Kolovs Černobiļas atomelektrostacijas avārijas vietā ieradās 1986.gada 3.jūlijā. Nekas tur neliecināja par notikušo katastrofu, jo viss bija kā parasti – koki, apstādījumi, ziedi, augļi… Tikai tukšās, cilvēku pamestās mājas liecināja, ka apkārtnē ir radiācijas piesārņojums.
“Lai gan bija pagājuši divi mēneši, joprojām nebija precīzas informācijas par notikušo un glābšanas darbu bīstamību. Dzīvojām apmēram 30 kilometrus no atomreaktora. Ar ūdens laistāmajām mašīnām mitrinājām ceļus, lai gaisā neceltos radioaktīvie putekļi. 30.septembrī mums bija jākāpj atomreaktora tornī, lai savāktu sprādzienā izmestos grafīta akmeņus un mestu atpakaļ reaktorā. Tur varējām atrasties tikai pusotru minūti, jo fona radioaktīvais starojums bija 500 rentgeni. Teica, ka īsajā laika sprīdī esam saņēmuši 16 rentgenus, bet nevar zināt, vai tā bija patiesība. Apmēram pusstundu pēc tam jutu stipras galvassāpes,” atceras K.Kolovs.
Viņu tāpat kā daudzus iesauca kara komisariāts. 25.aprīlī K.Kolovs beidza ķīmiskās aizsardzības mācību kursu Zeltiņu bāzē, bet jau nākamajā dienā bija notikusi pasaulē lielākā kodolkatastrofa. Ukrainā, Martinovičos, viņš dzīvoja teltī tāpat kā apmēram 1200 latvieši, igauņi un lietuvieši. Neviens nesūdzējās, turklāt tur nebija mediķu. Tagad visiem ir iedragāta veselība. Kopš 1996.gada K.Kolovam ir trešā invaliditātes grupa, diagnoze – neprecizēta radiācijas ietekme. Ar katru gadu veselība pasliktinās, turklāt ģimenē nav bērnu. Vīrietis strādā kokapstrādes uzņēmumā “Verners un draugi”. Darbs nav viegls, bet ar invaliditātes pensiju būtu grūti iztikt.
Katru gadu var uzlabot veselību sanatorijā, bet medikamentiem atlaižu nav. Līdz 2000.gadam černobilieši varēja saņemt 50 procentu atlaidi komunālajiem maksājumiem, bet tagad šim mērķim izmaksā 40 latu kompensāciju.
