Tieši pirms nedēļas Alūksnes tautas namā norisinājās rajona amatierteātru skate. Kopskaitā deviņi kolektīvi tajā centās parādīt savu labāko sniegumu, lai žūrijas eksperti tos novērtētu atbilstoši tā brīža spējām un varēšanai.
Tieši pirms nedēļas Alūksnes tautas namā norisinājās rajona amatierteātru skate. Kopskaitā deviņi kolektīvi tajā centās parādīt savu labāko sniegumu, lai žūrijas eksperti tos novērtētu atbilstoši tā brīža spējām un varēšanai.
Atbalstīt savus favorītus klātienē bija ieradušies ne tikai pilsētnieki. Skatītāju zālē varēja manīt līdzjutējus arī no Alsviķiem, Annas, Jaunannas, Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Zeltiņiem – pagastiem, kuru teātru kolektīvi piedalījās šajā skatē.
Ieinteresētību savu konkurentu sniegumā izrādīja arī teātru kolektīvu vadītāji un dalībnieki. “Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka nevajadzētu atbraukt tikai uz savu izrādes laiku. Ir jāredz savu kolēģu darbs, lai varētu spriest par kolektīvu kopējo līmeni, kā arī mācītos no citu veiksmēm un neveiksmēm,” saka Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos un skates organizatore Sanita Eglīte.
Protams, visuzmanīgāk teātra izrādes vēroja skates žūrija – valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste teātra mākslas jautājumos Dināra Klepere, Izglītības un Zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes un iniciatīvu centra galvenais speciālists teātra jautājumos Kārlis Lišmanis un teātra kritiķe Guna Zeltiņa.
Viņi izrādes laikā pievērsa uzmanību gan režisoru un aktieru darbam, gan skatuves iekārtojumam, kostīmiem un muzikālajam noformējumam.
Pārsteidz ar izaugsmi
“No vienas puses, mēs baidījāmies, jo tie tomēr ir profesionāļi, kuriem pretī tiek likti mūsu amatieri,” savas sākotnējās sajūtas par žūrijas bargā sprieduma iespējamību atklāj Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste kultūras jautājumos Astrīda Bētere. Tiesa, tagad viņa neslēpj saviļņojumu un gandarījumu, kas pārņēmis pēc skates norises. “Katrs kolektīvs ir paveicis varenu darbu. Kolektīvu vadītājiem savu līmeni ir izdevies noturēt, turklāt izaugsme jūtama ikviena kolektīva izrādē,” saka A.Bētere.
Laika gaitā radušos izaugsmi sajutuši arī žūrijas eksperti. “Es biju patīkami pārsteigta, cik ļoti ir audzis teātru kolektīvu līmenis,” saka D.Klepere, kura teātru kolektīvu sniegumu Alūksnes rajona amatierteātru skatē vērtē jau vairākus gadus. Viņa atzīst, ka katram kolektīvam un katrai izrādei bijusi kāda odziņa, taču sevišķi spilgti atmiņā iespiedusies Mārkalnes amatierteātra izrāde “Kārdināšana”.
Izteikti precīzi un pareizi izstrādātā izrāde palikusi atmiņā arī K.Lišmanim. Viņš uzslavē vēl divu kolektīvu veikumu – Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātri “Slieksnis” un Zeltiņu pagasta amatierteātri “Kontakts”. Minēto trīs kolektīvu iestudētās izrādes šim žūrijas ekspertam radījušas visspilgtākos iespaidus, taču pozitīvi tiek vērtēta arī leļļu teātra izrādes ienākšana šajā skatē jeb Alūksnes tautas nama Mazā teātra iestudētā luga “Uzmanību, cūka”.
“Patīkami, ka skatē ieviests A, B un C grupu sadalījums. Tas ļauj katram kolektīvam pārdomāt savas ambīcijas un konkurēt ar sev līdzīgiem pretiniekiem,” vēl vienu pozitīvu aspektu Alūksnes rajona amatierteātru skatē min K.Lišmanis. Arī A.Bētere atzīst, ka grupu dalīšana trīs dažādās kategorijās ir attaisnojusies. “Tas ļauj katram izvērtēt savas spējas un varēšanu, izvēloties sev atbilstošāko,” viņa saka.
Lai gan šajā sezonā amatierteātru skates beidzas ar sava rajona robežām un novada skates nebūs, S.Eglīte uzsver to nozīmi teātra kolektīvu izaugsmē. “Teātris ir tā joma, kas nevar iztikt bez skatītājiem. Skates teātru kolektīviem liek sapurināties vairāk piedomāt, kā konkrētā izrāde izskatīsies no malas. Žūrijas ekspertu vērtējums un objektīva analīze ļauj pilnīgāk izprast, kas ir izdevies un kas nav,” uzskata S.Eglīte.
Gandarī paveiktais
Vērtējot šāgada skatē redzētās izrādes, viņa stāsta, ka ikviens kolektīvs savā attīstībā ir gājis uz priekšu. “Mēs šos kolektīvus ļoti labi zinām. Zinām arī, kā viņi strādā gadu no gada. Skatoties katru kolektīvu atsevišķi, viņu izaugsme ir jūtama un nav tāda kolektīva, kurš būtu atkāpies savā kvalitātē,” saka S.Eglīte. Viņa atzīst, ka laika gaitā režisoriem izdevies izveidot savu stilu, tāpēc pamazām katram kolektīvam parādījusies sava seja.
Šos vārdus apliecina B un C grupas laureātu režisore Monika Upeniece. “Lai izrāde izdotos, ir jāstrādā ar to materiālu, ko pārzini vislabāk. Mans lauciņš ir latviešu klasiķu darbu iestudēšana, tāpēc necenšos sekot modes tendencēm, bet iestudēt tos darbus, par kuriem ir vislielākā izpratne,” saka M.Upeniece. Šī režisore ir vienīgā, kas skatē piedalījusies ar diviem dažādiem kolektīviem, turklāt abi ieguvuši pirmās pakāpes diplomu savā grupā.
Tiesa, ne visi režisori paļāvušies uz pārbaudītām vērtībām. Tā, piemēram, Zeltiņu pagasta amatierteātra “Kontakts” režisore Gunita Paleja ļāvusies izaicinājumam un iestudējusi Antona Čehova lugu “Lācis”. “Iestudēt Antona Čehova darbus nav viegli. Rezultāts var sanākt pārsteidzoši labs vai gluži pretējs. Mēs šoreiz riskējām, un tas attaisnojās,” viņa saka. Lugas tapšanās ieguldīts liels darbs, tāpēc tagad kolektīvu pārņēmusi neizmērojama gandarījuma sajūta. “Veidojot izrādi, svarīgi ir iedvest ticību, ka mums viss izdosies tā, kā ir iecerēts. Ar savām izrādēm mēs prezentējam ne tikai sevi, bet arī pagastu, tāpēc atbildība par savu veikumu liek saņemties un izdarīt tik, cik varam,” atklāj G.Paleja.
Šis teātra kolektīvs uzvarējis arī nominācijā par veiksmīgāko skatuves iekārtojumu. S.Eglīte atzīst, ka šogad visi kolektīvi ir piestrādājuši pie atbilstoša skatuves iekārtojuma. “Nomināciju par veiksmīgāko skatuves iekārtojumu mēs piešķiram katru gadu. Profesionālajā teātrī to sauc par scenogrāfiju. Patīkami, ka šajā skatē lielākā daļa kolektīvu tiešām bija piestrādājuši pie tā un skatuves iekārtojums izrādēs sāk jau līdzināties tam, ko saprotam ar vārdu “scenogrāfija”,” saka S.Eglīte.
Tiesa, vispatīkamāko pārsteigumu skates dalībniekiem sagādāja tās noslēguma pasākums Jaunlaicenē. A.Bētere to salīdzina ar pašiem savas “Spēlmaņu nakts” veidošanu, kas pirmo reizi ļāvis skati beigt sevišķi īpašā atmosfērā. Gandarīta par noslēguma pasākuma izdošanos ir arī tās iniciatore Māra Svārupe. “Prieks, ka šis pasākums notika pie mums un ka tas bija tik plaši apmeklēts. Katram kolektīvam tika teikti atzinīgi vārdi, katrs saņēma kādu apbalvojumu. Iespēja būt kopā ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses un kopīga doma, nozīmē daudz,” saka šā pasākuma organizatore.
***
Nomināciju ieguvēji
– Veiksmīgākais vīriešu lomas atveidotājs – Valdis Vimba (Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis”).
– Veiksmīgākā sieviešu lomas atveidotāja – Velga Vimba (Alsviķu kultūras nama teātra studija).
– Veiksmīgākais otrā plāna vīriešu lomas atveidotājs – Kārlis Jakobsons (Zeltiņu pagasta amatierteātris “Kontakts”).
– Veiksmīgākā otrā plāna sieviešu lomas atveidotāja – Aiva Vilciņa (Jaunannas dramatiskais kolektīvs).
– Veiksmīgākais skatuves iekārtojums – Zeltiņu pagasta amatierteātris “Kontakts”.
– Veiksmīgākais izrādes tērpu risinājums – Alūksnes tautas nama Mazais teātris.
– Veiksmīgākais izrādes muzikālais noformējums – Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis”.
– Veiksmīgākā režija – Daiga Bētere.
