Pagājušās nedēļas nogalē Gaujienā risinājās Jāzepa Vītola Mūzikas dienas, kas Gaujienā laika gaitā kļuvušas par īpašu un sevišķi rūpīgi koptu tradīciju.
Pagājušās nedēļas nogalē Gaujienā risinājās Jāzepa Vītola Mūzikas dienas, kas Gaujienā laika gaitā kļuvušas par īpašu un sevišķi rūpīgi koptu tradīciju.
Gaujiena saistās ar Jāzepa Vītola vārdu kopš 1922.gada, kad konservatorijas brīvlaikus profesors pavadīja Gaujienas “Anniņās”, lai atpūstos un īstenotu radošās ieceres. Jau 1933. gadā, kad visa Latvija plaši atzīmēja Jāzepa Vītola 70 gadu jubileju, arī Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki. Tā aizsākās un tagad katru vasaru turpinās skaistā tradīcija – atzīmēt profesora dzimšanas dienu ar J.Vītola Mūzikas svētkiem, uz kuriem sabrauc kori no visiem Latvijas novadiem. Šie svētki kļuvuši par nozīmīgu pasākumu latviešu kultūras vērtību attīstīšanā un popularizēšanā kā skatītājiem un klausītājiem, tā arī izpildītājiem.
Šogad Jāzepa Vītola Mūzikas dienas izcēlās ar pasākumu daudzumu, starp kuriem bija arī ar mūziku netieši saistītas aktivitātes. Lai gan dalībnieku skaits nebija tik kupls kā citus gadus, šo dienu organizatore Ineta Riepniece atzīst, ka galvenais te ir pulcināt mūzikas mīļotājus un pieminēt dižgaru Jāzepu Vītolu.
Pārsteidz ar bagātīgu programmu
Jau ceturto gadu šo pasākumu papildina arī Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošā nometne “Vītolēni”, kurā bērni un jaunieši pilnveido savu profesionālo meistarību un kultūrizglītības līmeni un apgūst šīm Mūzikas dienām domāto koncertprogrammu.
I.Riepniece stāsta, ka šī koncertprogramma veidota radošās nometnes “Vītolēni” vajadzībām, jo atrast bērnu simfoniskajam orķestrim un korim domātu repertuāru nemaz nav tik vienkārši.
Šā iemesla dēļ katru gadu tiek veidota sadarbība ar komponistiem, kas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu raksta skaņdarbus bērnu simfoniskajam orķestrim un korim. Šajā gadā šo uzdevumu uzņēmās komponists Valdis Zilveris un pirmatskaņojumu Gaujienā piedzīvoja viņa dziesmu cikls “Kāda kuram dziesma” ar Ojāra Vācieša dzeju, kā arī Edgara Račevska “Gloria”.
Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne – J.Vītola paradīze – un kopīgie koncerti ļāva pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku un latviskās identitātes pārmantojamību, turklāt šajā vakarā bija dzirdama arī Jāzepa Vītola Mūzikas dienām mazliet neierastāka stila mūzika, jo atpūtas vakarā uzstājās arī “Vītolēnu” džeza un ģitāru ansambļi.
Jubileju atzīmē ar izstādes atklāšanu
Par Jāzepa Vītola dienām neierastāku pasākuma sadaļu kļuva diriģentam Edgaram Račevksim veltītās izstādes atklāšana. I.Riepniece stāsta, ka šī izstāde savu prezentāciju piedzīvojusi jau gada sākumā, kad tā tika izstādīta Jāņa Akuratera muzeja telpās, kas pirms muzeja ierīkošanas ilgu laiku kalpojušas par diriģenta dzīvesvietu.
Edgara Račevska vārds minams līdzās visām līdz šim notikušo Jāzepa Vītola Mūzikas dienu norisēm, tāpēc tas ļauj viņu pamatoti dēvēt par šo mūzikas svētku krusttēvu.
Šajā izstādē skatāmi materiāli no Edgara Račevska personiskā arhīva, publiskai apskatei piedāvātas gan fotogrāfijas un diplomi, gan citi ar diriģenta radošo procesu saistīti materiāli, kas dod apmeklētājiem ieskatu viņa līdzšinējā darbībā.
Izstādes atklāšana sasaucās ar diriģenta apaļo jubileju – 70 gadiem. Viņu sveica gan diriģenti, gan svētku dalībnieki un apmeklētāji, paužot neapšaubāmu cieņu par paveikto.
Atklāj citu komponistu
Ulda Siliņa grāmatā par Jāzepu Vītolu dižais komponists rādīts viņa personiskajos un intīmākajos pārdzīvojumos, atklājas viņa cilvēciskā puse.
Šī grāmata tapusi vairākus gadus pēc Jāzepa Vītola vēstulēm, ko saglabājusi viņa krustmeita Maija Zīle. Viņa arī finansējusi šīs grāmatas izdošanu, uzticot 1000 eksemplāru lielo tirāžu Gaujienas Jāzepa Vītola fondam.
Grāmatas pamatā ir vēstules, kas ļauj palūkoties uz komponistu pavisam citādi, turklāt sarakste ar sievu ļauj izdarīt visvairāk atklājumu Jāzepa Vītola personībā, ņemot vērā, ka abu neparastais mīlasstāsts veidojās starp tobrīd tuvu 60 gadiem esošu vecpuisi un vairāk nekā 25 gadus jaunāko Anniju.
Šī grāmata ļauj ielūkoties komponista dvēselē laikā, kad mainījās politiskās varas, kas radīja sirdsdēstus par viņam tik tuvās kultūras jomas turpmāko attīstību, kā arī atklāj to, kas palicis neizteikts viņa muzikālajos darbos.
Uz kopējā viļņa
Par Jāzepa Vītola Mūzikas dienu centrālo notikumu neapšaubāmi kļuva vakara noslēguma koncerts, arvien vairāk nostiprinājās šo mūzikas svētku pamatkoncepcija – vairāk domāt par kvalitāti nekā kvantitāti.
Par svētku muzikālo daudzveidību un gaisotni patīkami pārsteigts bija arī jauktais koris no ASV Mičiganas štata. Viņi dalību svētkos pieteica jau pagājušā gada septembrī.
Klausītāji varēja pārliecināties arī šajā vakarā, ka visīstākie amerikāņi spēja nodziedāt visai sarežģītās dziesmas visskaidrākajā latviešu valodā.
