Lai nodrošinātu publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi, jau pērn stājās spēkā Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums.
Lai nodrošinātu publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi, jau pērn stājās spēkā Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Alūksnes rajona policijas pārvaldē norāda, ka ne visas rajona pašvaldības ir informētas par šādu likumu, lai arī tas skar pašvaldības.
Līdz šim nebija šāda likuma, tādēļ pasākumus rīkoja, kā kurš vēlējās. Tagad ar likumu ir noteikti publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskie pamati, pasākuma organizatora pienākumi, kā arī citu publiskos pasākumos iesaistīto tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību pasākuma laikā.
“Alūksnes rajonā ir pašvaldības, kas par šo likumu nav informētas, piemēram, kad rīkoja ralliju “Sarma”, kura viens posms vijās arī caur Zeltiņu pagasta teritoriju, pasākuma rīkotājam vajadzēja interesēties un saņemt pašvaldības atļauju,” stāsta Alūksnes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Zigurds Safranovičs.
Minētais likums neattiecas uz reliģiskām organizācijām, sapulcēm, gājieniem, piketiem un bēru ceremonijām, kā arī valsts un pašvaldību rīkotajiem pasākumiem valstī noteikto atceres dienu godināšanai.
Lai pieteiktu publisku pasākumu, ir pasākuma organizatoram ir jāsaņem atļauja no pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā pasākums iecerēts. Ja pašvaldība šādu atļauju nav sniegusi, tad pasākumu rīkot nedrīkst.
“Pasākuma organizatoram par plānoto pasākumu ir jāinformē arī vietējā policijas pārvalde, nosūtot iesniegumu. Ja pasākums notiks pierobežas joslā, jāinformē arī attiecīgā Valsts robežsardzes pārvalde. Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja to rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs,” norāda Z.Safranovičs.
Pasākuma organizatoram iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ir jānorāda rīkotāja rekvizīti, par pasākuma tehnisko drošību atbildīgā persona, par sabiedrisko kārtību atbildīgā persona – policija, zemessargi vai apsardzes firma, kārtības uzturētāji, pasākuma veids un mērķis, norises vieta un laiks, plānotais dalībnieku un apmeklētāju skaits, bīstamu iekārtu izmantošana, piemēram, pirotehnikas lietošana. Jānorāda arī, kāds valsts vai pašvaldības atbalsts nepieciešams, lai pasākuma norise būtu droša un netraucēta.
“Pašvaldība iesniegumu, ko saņēmusi no potenciālā pasākuma organizatora, izskata desmit dienu laikā. To izskatot, obligāti ir jāuzaicina policijas pārstāvji, bet var aicināt arī citus speciālistus. Pasākumu norisei ir nepieciešama arī civilapdrošināšana. Pašvaldība ir tiesīga atteikt pasākuma norisi, ja, piemēram, nav nodrošināta sabiedriskā kārtība. Arī policija var atteikt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, ja vienlaikus norisinās vairāki nozīmīgi pasākumi,” saka Z.Safranovičs.
