Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieteikumus, lai saņemtu finansiālu atbalstu cīņā ar latvāņiem, iesnieguši trīs Alūksnes rajona lauku saimnieki.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieteikumus, lai saņemtu finansiālu atbalstu cīņā ar latvāņiem, iesnieguši trīs Alūksnes rajona lauku saimnieki.
Pieteikumā lielāko latvāņu platību – vairāk nekā desmit hektārus – norādījis Malienas pagasta “Kraukļu” saimnieks Rolands Manfelds. Tas nozīmē, ka viņš vienīgais atbilst prasībai, ka latvāņiem jābūt ne mazāk kā piecu hektāru platībā, lai saņemtu valsts finansiālu atbalstu to apkarošanā. Jaunlaicenietis Ojārs Raudiņš pieteikumā norādījis, ka viņa saimniecībā latvāņi izplatījušies trīs hektāros, arī alsviķietim Andrim Rutkim tie nav piecu hektāru platībā. Turklāt vidējam indīgā auga blīvumam noteiktajā platībā ir jābūt vismaz trim latvāņiem vai to grupai uz 100 kvadrātmetriem. Latvāņu apkarošanai var izmantot ķīmiskos un mehāniskos paņēmienus, lai novērstu to sēklu izplatību.
Lauksaimnieku aktivitāte pieteikumu iesniegšanā nav bijusi liela. Daudzi nevar pieteikties atbalstam, jo saņem Eiropas Savienības platību maksājumus. Maksimālā izmaksa subsīdijām ir 150 lati par hektāru, bet kopējā subsīdiju summa vienam pretendentam nedrīkst pārsniegt 2108 latus.
Vides ministrija izstrādājusi latvāņu izplatības ierobežošanas nacionālo programmu 2006. līdz 2012.gadam. Tā paredz ieviest valstī koordinētu sistēmu, cerot, ka tā izdosies samazināt indīgās nezāles izplatību. To iecerēts panākt, nosakot atbildību un piemērojot sodus tiem lauksaimniekiem, kas pieļauj latvāņu vairošanos. Paredzēts arī piesaistīt finanšu līdzekļus, kurus dalīs atbilstoši indīgo augu aizņemtajām teritorijām. Finansējumu paredzēts saņemt no valsts pamatbudžeta, Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem un citiem avotiem.
