Pašlaik daudzi ir izvēles priekšā – parakstīties vai ne tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
Pašlaik daudzi ir izvēles priekšā – parakstīties vai ne tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
Pieļauju, ka daudzi vairāk sliecas neparakstīties tādēļ, ka iemesls skan tik sarežģīti, turklāt vēl par grozījumiem divos likumos. Bet būtība ir pavisam vienkārša, lai arī sarežģīti formulēta – ļaut vai neļaut noteikt valsts drošības likumos politiķiem lielāku varu, lai ietekmētu to, kas notiek valstī. Manuprāt, pašlaik Latvijā politiķiem jau tā ir pārāk liela vara, kura arvien biežāk tiek izmantota negodīgi, tādēļ tautai tomēr būtu jāsarosās.
Pieļauju arī, ka daudzus ir samulsinājis fakts, ka neilgi pēc tam, kad Valsts prezidente apturēja grozījumus minētajos likumos, politiķi paši nolēma atcelt ierosinātos grozījumus. Tādējādi tautai galva ir sajaukta vēl vairāk – tā teikt, par ko tad jāiet parakstīties, ja jau tāpat grozījumi ir atcelti? Bet tomēr varbūt ir vērts padomāt nākamo soli uz priekšu – pašreizējai Valsts prezidentei pilnvaru laiks drīz beigsies un viņas vietā tiks iecelts cits valsts tēla veidotājs. Bet pašlaik mēs neviens nezinām, kurš tas būs, cik politiska būs šī persona un kāda būs šīs personas nostāja un prasme aizstāvēt savu viedokli. Tādēļ nav izslēgta iespēja, ka jau rudenī minētie grozījumi abos likumos atkal tiks aktualizēti, bez jaunā prezidenta iebildumiem par to nobalsos Saeima un sākotnējā politiķu iecere tāpat tiks īstenota. Tādēļ, manuprāt, šis būtu vēl viens arguments, kādēļ tautai būtu jāsarosās un jābūt modrai.
Daudzi atzīst, ka politika viņus neinteresē, bet praktiski nav tādu viesību, kur agrāk vai vēlāk sarunas nenonāktu līdz politikai. Un tad gandrīz katram ir, ko teikt. Tādēļ arī šajā gadījumā vajadzētu būt gana apdomīgiem, jo tā tomēr ir vairāk parakstīšanās par neuzticību valdībai. Ja politiķi vienā dienā ierosina grozījumus valsts drošības likumos, bet pēc neilga laika jau tos atceļ – vai tā nav vieglprātība? Un vai mēs gribam, ka mūsu valsti vada vieglprātīgi cilvēki? Tā lai paliek viela pārdomām katram pie sevis.
