Valmieras Drāmas teātrī 19. un 20.maijā un 26.maijā pulksten 18.30 būs pirmizrāde Šeila Dileinija “Medus garša”.
Valmieras Drāmas teātrī 19. un 20.maijā un 26.maijā pulksten 18.30 būs pirmizrāde Šeila Dileinija “Medus garša”.
Š.Dileinija (1939) ir īru izcelsmes angļu rakstniece, vairāku lugu autore (tostarp lugām, kas paredzētas iestudēšanai TV un radio). Sacerējusi arī kinoscenārijus, un vairāki tikuši novērtēti godalgoti.
Jaunais režisors Mārtiņš Eihe (Liepājas teātris) Latvijas teātra publikai plašāk pazīstams kļuva ar Gunāra Priedes lugas “Zilā” un Ērika Emanuela Šmita “Noslēpumaino variāciju” iestudējumiem (abi 2005.gadā), par kuriem saņēmis 2004./2005.gada Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Spilgtākā debija teātrī. Š.Dileinijas “Medus garša” ir pirmais viņa režijas iznāciens Valmieras teātrī, un nākamsezon iecerēts sadarbību turpināt. Izrāde būs mēģinājums komunicēt ar skatītāju jūtīgā skatuves valodā, miksējot divu tipu estētiku – tradicionālo reālpsiholoģisko spēles stilu un TV šova elementus, izmantojot tos kā apzinātu improvizācijas līdzekli zālē sēdošo aktīvai iesaistīšanai uzveduma darbībā.
Pats režisors atzīst, ka izrāde ir signāls par mīlestības trūkumu sabiedrībā. Arī šodien Latvijā, tāpat kā 20. gadsimta piecdesmitajos gados Anglijā, aktuāls ir jautājums par vientuļām mātēm, novārtā atstātiem bērniem, alkoholisma problēmām, pusaudžu dumpinieciskumu un alkām kļūt materiāli un garīgi neatkarīgiem. Galvenā – jaunas meitenes Džo – loma uzticēta Latvijas Kultūras akadēmijas 3.kursa aktiermākslas studentei Ingai Siliņai. Viņas varonei nākas sadzīvot gan ar bezatbildīgo, bieži uzdzīves meklējumos apkārt klaiņojošo māti alkoholiķi, ko atveido Inese Ramute, noraudzīties, kā mātei uzrodas kārtējais mīļākais Tālivalža Lasmaņa tēlojumā, palikt vienai ar bērnu zem sirds, toties uz laiku atrodot sev aprūpētāju – īpatnēju mākslas studentu ar jaušamu noslieci uz homoseksuālismu, un šo jaunekli spēlē Māris Bezmers. Savukārt Ieva Puķe centīsies pārsteigt publiku ar iejušanos TV šova dīvas lomā, kas ir režisora jaunievedums Š.Dileinijas lugas struktūrā.
Mārtiņš Eihe uzsver, ka izrādē ne mirkli nebūs izlikšanās spēlējam teātri, jo tas, ko aktieri dara un ko publika vēro, pats par sevi ir īstens teātris, kaut piepildīts arī ar dzīvām, patiesām emocijām. Galvenais ir rosināt skatītāju acu priekšā notiekošajā ieraudzīt vairākus vēstījuma līmeņus, sajust, kā šķietami ikdienišķas lietas spēj iegūt citu, pat maģisku nozīmi.
Laikmeta diktēto skarbo noteikumu atmosfēru scenogrāfiski lakoniskā vidē, varoņu izmisīgo tiekšanos pēc saldas dzīves garšas palīdzēs radīt latviešu hiphopa mūzika.
