No visiem Alūksnes rajona pagastiem uzņēmēji, kuri piedalījās konkursā par sakoptāko pagastu, bija aicināti saņemt pateicības. Viņi uzzināja, kādas sadarbības iespējas paver eiroreģions “Pleskava – Livonija”.
No visiem Alūksnes rajona pagastiem uzņēmēji, kuri piedalījās konkursā par sakoptāko pagastu, bija aicināti saņemt pateicības. Viņi uzzināja, kādas sadarbības iespējas paver eiroreģions “Pleskava – Livonija”.
Vissaulainākajās jūlija dienās rajona konkursa vērtēšanas komisija vēroja, kā strādā pagastos. “Nebija viegli vērtēt, bet guvām lielu gandarījumu, skatoties, kā attīstās zemnieku saimniecības un uzņēmumi. Esam pārliecināti, ka mūsu rajonā uzņēmējdarbība attīstās ne sliktāk kā Kurzemē vai citur. Nelaime ir tā, ka neprotam sevi novērtēt. Nevaru vārdos izteikt, kādas sajūtas pārņem, iebraucot pusnaturālā saimniecībā un redzot, ar kādu entuziasmu tajā strādā,” atzīst konkursa komisijas priekšsēdētājs Laimonis Sīpols. Viņš piebilst, ka visiem vērtētājiem radusies pārliecība – konkurss ir ļoti vajadzīgs. Tad ne tikai rūpējas par savas sētas sakoptību, bet var arī paskatīties, kas jauns un skaists kaimiņos, gūt jaunas idejas un pieredzi. Jo pagastā ir vairāk darbīgu cilvēku, jo straujāk attīstās pašvaldība.
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe uzsver, ka rajonā ir 18 pagasti. Katrai pašvaldībai komisijai bija jārāda divas saimniecības, tātad – 36, bet pateicības saņēma 58 saimnieki un uzņēmēji. “Tas liecina, ka pagastos bija grūti izvēlēties. Turklāt vēlme parādīt paveikto bijusi krietni lielāka,” saka G.Ļuļe. Viņa atrada labus vārdus katram saimniekam. Tomēr ne visu var izteikt, tāpēc komisijas locekļu emocijas attēlot palīdzēja dzeja un dziesmas Sanitas un Didža Eglīša izpildījumā.
“Eiroreģiona “Pleskava – Livonija”” Latvijas organizācijas izpilddirektors Juris Annuškāns informēja par pārrobežu sadarbības biedrības darbību un iecerēm. Ar tās palīdzību uzņēmēji var atrast sadarbības partnerus Krievijā un Igaunijā, tikties ar viņiem. Alūksnes rajona padomes Attīstības un finanšu nodaļas galvenā speciāliste ekonomikas jautājumos Gaida Zujeva stāstīja, kādus sadarbības projektus īsteno. Tomēr sadarbību starp uzņēmējiem nenoliedzami kavē nenoslēgtais Latvijas – Krievijas robežlīgums. Tas ir arī iemesls, kāpēc Alūksnes rajona iedzīvotāji robežas šķērsošanai nevar izmantot Bērziņu – Manuhnovo robežpārejas punktu, kāpēc Pededzes robežkontroles punktā nav muitas.
