“Latvijas Pasta” un sakaru darbinieku arodbiedrība vakar rīkoja aktīvistu sanāksmi, lai lemtu, vai uzsākt streiku. Tomēr Alūksnes rajonā aptaujātie pastnieki uzskata, ka ar streiku palīdzību nevar atrisināt finanšu problēmas.
“Latvijas Pasta” un sakaru darbinieku arodbiedrība vakar rīkoja aktīvistu sanāksmi, lai lemtu, vai uzsākt streiku. Tomēr Alūksnes rajonā aptaujātie pastnieki uzskata, ka ar streiku palīdzību nevar atrisināt finanšu problēmas.
To risināšanai paredzēts veidot Pasta banku. Ja to nedarītu, tad pasta nodaļu tīkla zaudējumu samazināšanai un rentabilitātes uzlabošanai būtu divas alternatīvas – pasta nodaļu tīkla finansēšana no valsts līdzekļiem vai to skaita būtiska samazināšana. Alūksnes rajonā vairākas pasta nodaļas ir jau slēgtas, bet atlikušās gandrīz visas ir izremontētas un labiekārtotas. Tagad tajās patīkami strādāt un saņemt pakalpojumus.
Annas pagasta pasta nodaļas vadītājas aizvietotāja Valda Plūša atzīst, ka darba ir mazāk, jo pasta sūtījumu un preses izdevumu piegādi divu pašvaldību teritorijā motorizēti veic Jaunannas pasta nodaļas darbinieki. “Tagad nodaļā pieņem maksājumus vai preses izdevumu pasūtījumus, kā arī var iegādāties dažādas preces. Galvenokārt vecāka gadagājuma annēnieši joprojām nāk uz nodaļu. Tomēr ir diezgan daudz cilvēku, kas maksājumus veic bankā. Tiesa, tad ir jābrauc uz Alūksni,” secina V.Plūša. Annā dzīvojošie pastnieki ir zaudējuši darbu, tomēr abonenti laikrakstus un žurnālus var saņemt agrāk nekā tad, ja pastnieki tos vestu ar velosipēdu. V.Plūša piekrīt, ka pastnieku alga nav atbilstoša darbam. Tas nav pietiekami novērtēts, taču samaksas palielināšana, samazinot darbinieku skaitu, daudziem būs sāpīga.
Jaunannas pastniece Alla Sidorova darbu uz pusslodzi sākusi tikai pirms dažiem mēnešiem, bet ir ļoti apmierināta. Tiesa, viņas priekšgājēja aizgājusi no darba tieši mazā atalgojuma dēļ. “Man patīk. Pasta nodaļā ir ļoti labs darbinieku kolektīvs, turklāt ir iespēja tikties ar cilvēkiem. Lai gan samaksa nav liela, tomēr ir kaut kas. Pirms tam sēdēju mājās un nesaņēmu neko,” salīdzina A.Sidorova. Viņa atzīst, ka algas nevajadzētu palielināt uz pasta piegādes tarifu pieauguma rēķina. “Ja preses izdevumi kļūs vēl dārgāki, tad iedzīvotāji tos nevarēs pasūtīt. Tas nozīmē, ka pastniekiem nebūs darba. Domāju, ka valdībai vajadzēja dotēt preses izdevumu piegādi,” spriež A.Sidorova.
Satiksmes ministrija valdībā iesniegs grozījumus Pasta likumā, nosakot, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama universālajā pasta pakalpojumā. Tas nozīmē, ka pakalpojumam tiks noteikts vienots tarifs un izveidots zaudējumu finansēšanas fonds. Paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2008.gada 1.janvārī, kad sāks darboties universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensēšanas mehānisms. Veidojot Pasta banku, tiks paplašināts visiem valsts iedzīvotājiem pieejamais finanšu pakalpojumu klāsts, kā arī radīti papildu ieņēmumi. “Latvijas Pasta” vadītājs Gints Škodovs norādījis, ka pēc izmaiņām uzņēmumā visi strādājošie savas darba vietas saglabāt nevarēšot. Pagājušajā gadā 92 procenti jeb 828 pasta nodaļas bija nerentablas, radot gandrīz 4 miljonu latu zaudējumus.
