Lai arī Pasaules čempionāts hokejā Rīgā ir aizvadīts un ar to saistītās kaislības norimušas, uz sarunu aicinājām divus Alūksnes rajona iedzīvotājus, kas klātienē apmeklēja čempionāta spēles – hokeja fanus no Apes Andi Popu un Andri Zeltiņu.
Lai arī Pasaules čempionāts hokejā Rīgā ir aizvadīts un ar to saistītās kaislības norimušas, uz sarunu aicinājām divus Alūksnes rajona iedzīvotājus, kas klātienē apmeklēja čempionāta spēles – hokeja fanus no Apes Andi Popu un Andri Zeltiņu.
Viņu galvenais atzinums pēc brauciena ir – bija jābrauc, jo čempionāts notika Rīgā, tomēr kā faniem abiem ir rūgtums par to, kā tika veidota spēļu biļešu cenu politika.
“Ne tikai mēs, bet daudzi Latvijas hokeja fani ir sarūgtināti par to, ka mūsu valstī Pasaules čempionāta hokejā rīkošana tika pārvērsta par lielu biznesu. Mūsu valsts čempionāta organizēšanā ieguldīja ļoti lielu naudas summu – nevienā citā valstī to nevarētu atļauties. Starptautiskajai Hokeja federācijai taču ir savi sponsori, tā ir pelnoša. Piemēram, uz “Skonto” halli pārveda Starptautiskās Hokeja federācijas bortus, ko pēc čempionāta aizveda prom. Tāpēc arī šajā hallē notika negadījums ar ledus ielūšanu, jo viss tika darīts pēc iespējas lētāk, lai tikai vairāk nopelnītu. Latvijā visam tika ļoti paaugstinātas cenas – spēļu biļetēm, transportam, viesnīcām un pārējam. Tika spēlēts uz to, ka latvieši ir ļoti lieli hokeja fanāti, bet diemžēl aizmirsa, ka visam ir sava robeža,” atzīst A.Zeltiņš.
Dārgāka biļete – sliktāka vieta
A.Pops brauca uz kvalifikācijas turnīra otrās kārtas Čehijas – Amerikas spēli un uz finālspēli, kur zviedri un čehi sacentās par zelta medaļu. “Uz kvalifikācijas turnīru bija ļoti maz skatītāju. Finālspēles laikā arēnā bija lieliska atmosfēra, bet iztrūka spēles intriga, jo viena komanda bija izteikti spēcīgāka par otru,” iespaidos dalās A.Pops.
“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka viņš biļetes uz čempionātu laimēja “Super bingo”. Tagad A.Pops atzīst – kad tikko bija laimējis biļetes, jutās kā ieguvējs, bet, redzot haosu ap biļešu cenām, šīs izjūtas ir mainījušās.
“Beigās izrādījās, ka jebkurš varēja aizbraukt uz čempionātu un par četrreiz mazāku cenu, nekā norādīts uz biļetes, iegādāties to. Redzot šo lielo haosu, mans hokeja fana prieks sāka mazināties. Uz finālspēli mani veda draugs, kuram pašam nebija biļetes. Aizbraucot tur, viņš iegādājās biļeti uz finālspēli par 20 latiem un sēdēja daudz labākā vietā nekā es, kam biļetes nominālvērtība bija 105 lati! Arī tas man bija ļoti liels šoks, bet tā organizatori bija plānojuši. Kā gan ne, ja mūsu Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmanis uzsver, ka Latvijā čempionāts bija organizēts visaugstākajā līmenī. Tā jau arī bija – visaugstākajā līmenī ar visaugstākajām cenām,” stāsta A.Pops.
Par spīti tam, viņam bija prieks vērot hokeja spēles jaunajā arēnā. “Salīdzinājumā ar veco Rīgas sporta pili, jaunajā arēnā varēja patiesi baudīt hokeja spēles. Tā bija hokeja vērošana pavisam citā kvalitātē. Bet patiesībā troksnis spēles laikā hallē nav tik liels, kā tas tiek parādīts televīzijā. Tas ir televīzijas radīts efekts ar mikrofonu palīdzību,” saka A.Pops. Viņš ir pateicīgs Alūksnes Novada fondam, kas hokeja klubam “Ape” piešķīra 20 biļetes uz kvalifikācijas spēli.
Grab halles konstrukcijas
Savukārt A.Zeltiņam biļeti uz spēli, kur spēlēja Zviedrija pret Šveici, par labu darbu uzdāvināja uzņēmums “Masterfood”, kas piegādā preci uzņēmumam “Unifex”, kurā viņš strādā.
“Arī “Unifex” mums, darbiniekiem, dāvināja vairākas biļetes. Bet tās darbinieki saņēma izlozes kārtībā, kur man diemžēl nelaimējās. Toties “Skonto” hallē redzēju zviedru un šveiciešu spēli, kuras laikā ielūza ledus. Šī hokeja spēle bija interesanta un skatāma, bet pati “Skonto” halle man nepatika, piemēram, ļoti labi varēja dzirdēt, kā grab halles konstrukcijas. Uz šo spēli bija arī maz skatītāju,” saka A.Zeltiņš.
Viņš atzīst, ka izveicīgākie fani, apzinoties radušos situāciju ar biļešu cenām, pamanījās aiziet uz ļoti daudzām čempionāta spēlēm, par katru maksājot tikai piecus latus.
“Zinu, ka bija viens fans, kam tas veiksmīgi izdevās. Viņš nogaidīja, kad spēle jau bija sākusies, jo tad biļeti varēja iegādāties par pieciem latiem. Tā viņš apmeklēja ļoti daudzas čempionāta spēles, izņemot pusfinālu un finālu, jo uz tām biļetes arī šādi bija dārgākas. Šādām biļešu cenām vajadzēja būtu uz visām spēlēm, jo tad halle būtu pārpildīta un visi, kas vēlētos, varētu just līdzi hokejistiem,” saka A.Zeltiņš.
Braukt uz Prāgu bija lētāk
Abi hokeja fani uzsver, ka čempionāta biļešu tirdzniecības politika nebija pārdomāta. “Bieži vien masu saziņas līdzekļos izskanēja informācija, cik ir nopirkts biļešu uz konkrēto spēli, bet patiesībā tik daudz skatītāju nemaz nebija. Arī es nožēloju, ka biju laikus nopircis biļeti uz pusfināla spēli par 78 latiem, jo vēlāk pie halles šādu pašu biļeti varēja nopirkt par 15 latiem. Tobrīd domāju – ja jau Pasaules čempionāts notiek Rīgā, ir noteikti jāaizbrauc, jo līdz tam Pasaules čempionātā nebiju bijis uz tik nozīmīgām spēlēm kā pusfināls. Tomēr finansiāli tika piedzīvota vilšanās. Lai arī spēle bija skatāma, cenas bija noteiktas pārāk augstas,” vērtē A.Zeltiņš.
A.Zeltiņš ir bijis arī Pasaules čempionātā hokejā Prāgā (Čehija). Viņš atminas, ka uz to aizbrauca, iztērējot 200 latu, turklāt sēdēja arī labākā skatītāja vietā nekā Rīgā.
“Par šo naudu es noskatījos sešas čempionāta spēles, biju paēdis brokastis un vēl izbraukāju ekskursijā uz Pilzenes alus rūpnīcu, atvedu mājās dažādus čempionāta suvenīrus un biju guvis ļoti daudz patīkamu iespaidu. Tagad savā valstī par vienu biļeti samaksāju 78 latus, plus vēl ceļa izdevumi. Vienīgais mierinājums bija tas, ka uz spēli biju paņēmis līdzi savu meitu un izrādījās, ka bērni līdz 7 gadu vecumam var izmantot vienu biļeti kopā ar pieaugušo. Spēles starplaikos bērniem bija dažādi konkursi. Viens – pa hokeja vārtiem ar florbola nūju bija jāveic trīs sitieni, saņemot attiecīgas balvas. Mana meita precīzi veica divus sitienus un laimēja šalli ar Pasaules čempionāta simboliku, kas maksā 8 latus. Jāatzīst, ka arī čempionāta suvenīriem sākumā bija ļoti augstas cenas, bet pēc tam tās tika uz pusi pazeminātas,” saka A.Zeltiņš.
Kurpes un naudu nemestu
Rūgtums ir saglabājies arī par tiesnešu darbu, tiesājot hokeja spēles. A.Zeltiņš vērtē, ka skatītājiem baudāms hokeja mačs bija tikai tas, kurā spēlēja Kanāda pret Zviedriju.
“Tas, manuprāt, bija vienīgais mačs, kurā tiesnesis hokejistiem ļāva normāli spēlēt un parādīt hokeja spēli, nevis daiļslidošanu ar nūjām, kā jau arī komentētāji televīzijā atzina. Domāju, ka ne vienmēr tiesneši adekvāti novērtēja situāciju uz laukuma. Piemēram, spēlējot Latvijai pret Kanādu, kanādieši bija vadībā 4:0 – kam bija vajadzīgs spēlētāja noraidījums, ja tas nebija būtisks, neradīja traumas? Arī bija gadījums, kad tiesneši bija burta un likuma kalpi, īstenojot jaunos tiesāšanas noteikumus. Reizēm bija pat kuriozi gadījumi, kad tiesneši paziņoja par noraidījumu, bet hokejisti bija neizpratnē, kuram tad pienākas noraidījums, jo būtisku pārkāpumu nebija,” saka A.Zeltiņš.
Viņi vērtē, ka mest spēles laukumā zābakus, naudu, šķīvjus un citus priekšmetus Latvijas un Kanādas spēles laikā nebija fanu cienīga rīcība.
“Protams, to nedarīja visi fani, bet, šādi rīkojoties, iespaids tika radīts par visiem Latvijas faniem. Mēs tā nerīkotos. Protams, varbūt tikai tagad tā sakām, jo pūlim tomēr ir liela ietekme, bet katrā ziņā savas kurpes un naudu gan nemestu. Bet mēs ļoti labi arī saprotam šādu fanu rīcību, jo: samaksāt tik daudz par biļeti un neredzēt labu hokeju – tur ir jābūt niknam. Būtu labi, ja organizatori no šā čempionāta rīkošanas gūtu pieredzi, ko nākamajās reizēs, kad Latvijā notiks Pasaules čempionāti, nedarīt,” apgalvo A.Zeltiņš un A.Pops.
Skolā hokejisti palīdz špikot
A.Zeltiņš un A.Pops ir bērnības draugi. Arī par hokeju viņi fano kopš bērnības un vēl tagad ar smaidu sejā atminas, kā hokejs savulaik viņiem skolā palīdzēja špikot. “Skolā sēdējām vienā solā. Matemātikas stundās mums bija sava špikošanas sistēma – nosaucot hokejista uzvārdu, mums bija zināms vajadzīgais skaitlis,” viņi atceras.
Abi vērtē, ka Latvijas izlase šāgada Pasaules čempionātā nospēlēja atbilstoši savām spējām. “Ar tādu komandas sastāvu, kāds tas bija šajā čempionātā, tika arī atbilstoši nospēlēts. Ja būtu bijuši labākie spēlētāji, varbūt tiktu pirmajā astotniekā, bet ne augstāk. Kā faniem ir sāpīgi tas, ka pēdējā laikā Latvijas hokeja izlase piedzīvo smagas sakāves, piemēram, gan olimpiskajās spēlēs, gan tagad Pasaules čempionātā,” saka A.Pops un A.Zeltiņš.
