Alūksnes tautas nama deju grupa “Jukums” atgriezusies no Hovas viduslaiku festivāla Zviedrijā. Nelielā Hovas pilsētas atrodas valsts vidienē pie ezera un jau 17 gadus ir slavena ar šo festivālu.
Alūksnes tautas nama deju grupa “Jukums” atgriezusies no Hovas viduslaiku festivāla Zviedrijā. Nelielā Hovas pilsētas atrodas valsts vidienē pie ezera un jau 17 gadus ir slavena ar šo festivālu. Tradīcija ir tā iesakņojusies, ka festivāla nedēļa kļuvusi par dzīvesveidu.
“Katru gadu no Latvijas uz šo festivālu aicina kādu deju grupu. Šoreiz brauca “Jukums”. Bija vēl viena zviedru deju grupa, kā arī tika pārstāvētas visas citas mākslas. Tiesa, nezinu, no kurienes bija dziedātāji, burvju mākslinieki… Mēs divās dienās sniedzām piecus koncertus dažādās vietās. Neparasti bija dejot senā apmetnē. Tajā ēdienu vārīja milzīgos katlos uz uguns. Mums, protams, vilnas tautas tērpos bija karsti saules svelmē arī bez dejošanas, pēc koncerta tie bija jāžāvē. Tiesa, zviedriem patika alūksniešu uzstāšanās uzvedumā “Danču vakars Malienā”, tāpēc aicināja braukt atkal citu gadu. Šī programma ir atraktīva, un mēs vēl nospēlējām mazu teātri. Citi mūsu deju uzvedumi ir nopietni un festivālā neiederētos,” stāsta “Jukuma” vadītāja Inita Veismane.
Hovas festivāls ilgst deviņas dienas. Liekas, ka to laikā pilsētiņā ierodas iedzīvotāji no visas Zviedrijas. Ir ļoti daudz cilvēku, arī dažādi viesu kolektīvi no citām valstīm. Kad alūksnieši iebrauca Hovā, viņi nevarēja saprast, kāpēc uz balkoniem un lodžijām ir izkārti savādi apģērbi. Izrādījās, ka viduslaiku tērpi ir sagatavoti festivālam. Tā laikā nevienu neredz ikdienas apģērbā. Arī pilsēta ar piļu maketu būvēm rada viduslaiku noskaņu. Var redzēt bruņinieku cīņas, cirka izrādes un ākstus. “Āksti bija ļoti labi, viņi prata visus izjokot. Varējām saprast bez tulka,” secina I.Veismane.
“Jukuma” dejotājiem divas festivāla dienas pagāja koncertos, jo tie sekoja ik pēc pusstundas. Pēc tiem viņi devās atpūtas braucienā pa Norvēģiju. Alūksnieši bija Zviedrijas un Norvēģijas galvaspilsētās, Oslo un Stokholmā, kā arī baudīja ziemeļvalstu krāšņo dabu – kalnus, ūdenskritumus. Šis “Jukuma” dejotājiem bija ceturtais ārzemju brauciens.
