Patīk vai nepatīk Nav vērts mums kafijas biezumos zīlēt, Vai jaunais prezidents tautā būs mīlēts.
Patīk vai nepatīk
Nav vērts mums kafijas
biezumos zīlēt,
Vai jaunais prezidents tautā būs
mīlēts,
Jo teātris, kā viņu ievēlēja,
Milzīgu aizdomu cilpu sēja,
Ka pēkšņi atrastais prezidents
Var būt kādas partijas rezidents.
Bet – pat ja ugunsdzēsēju trepes
liktu,
Viņš diez vai līdz Vairas ceļgaliem
tiktu…
Kaut nu šī skepse būtu vien maldi
Par jauno valsts seju Zatleru
Valdi!
Bet nekritizēsim pārāk skarbi,
Jo īsto sūtību pierādīs darbi.
Pētīsim koalīcijas saites
Un reizēm neslēptās lepnības kaites.
Cik ilgi šīs bites vēl turēsies kopā,
Ja vairākas mātes ir vienā stropā?
Tas neder gudro kukaiņu
likumiem,
Bet atbilst Saeimā valdošiem
tikumiem?!
Ja kāda maskas negaidot kritīs,
Pat nevainīgo pie krusta sitīs.
Jo patīk vai nepatīk, tikai satīra.
***
Tie rožu pumpuri, kas vītuši,
Nekad vairs neatplauks.
Tie vārdi, kas debesīs gaisuši,
Nekad vairs atpakaļ nelidos.
Tos ceriņus, kam novīst lemts,
Ar ūdeni vairs neatdzīvināt.
Tos burtus, kas no mutes vēlās,
Ar nožēlu vairs neatsaukt.
To margrietiņas ziedu, ko zīlēt rokas plūca,
Nemūžam melot nepiespiest.
To soli greizo, ko nepareizi spēri,
Nemūžam taisni nepagriezt.
***
Pamodini mani, kad vasara
beigsies.
Kad pieneņu pūkas jau gaisušas
būs
Un dzērves lidos mājup.
Pamodini mani, kad pļavas vairs
zaļas nebūs,
Kad kokus raibas lapas rotās.
Pamodini, kad ielas peļķu pilnas
būs
Un dārzā ražu vāks.
Pamodini mani, kad vasara
beigsies.
Kad rudens būs pienācis,
pamodini.
Nekas, ja vēls jau būs..
Stārleta
