* * * Zvaigznes, kas izmētātas debesīs, – Tās manas asaras. Lietus gāzes un negaisi, Ar sniegu noklātas virsotnes.
* * *
Zvaigznes, kas izmētātas
debesīs, –
Tās manas asaras.
Lietus gāzes un negaisi,
Ar sniegu noklātas virsotnes –
Tās manas ilgas pēc mūžīgas
mīlestības.
Noslēpumi ar jūrām pārklāti –
Tās manas bezgalīgās jūtas…
Balta putna mugurā es atlidošu
pie tevis
Pat uz otru pasaules malu…
Ar miglu sasildītais rīts –
Tas mans augums tavos
apskāvienos,
Ziemas nepabeigtā dziesma –
Tā balss mana, manas jūtas.
Garo dienu un nakšu labirintā
Es eju savu ceļu pie tevis…
* * *
Bail palikt vienai nakts tumsā,
Bail palikt vienai dienas gaismā,
Bail nodzīvot vēl vienu dienu,
Bail uzzināt, ar ko tā beigsies,
Bail tam visam pielikt punktu.
Tas nozīmē, ka jāturpina
Šī bezjēdzīgā eksistence,
bez jūtām,
Tikai ar bailēm par katru
nodzīvotu dienu.
Ir tik daudz neizpildītu vēlēšanos,
Tik daudz neīstenotu sapņu,
Jo tam priekšā ir siena –
Tās ir manas bailes
No tā, ka kritīšu un
nepiecelšos…
Dace Tumševica
