* * * Vai vēl ko skaistāku par Ziemassvētkiem no bērnības tu atceries? Ar zaļās eglēs svecītēm un svētku dziesmiņām, pie eglītes ko dziedāji?
* * *
Vai vēl ko skaistāku
par Ziemassvētkiem
no bērnības tu atceries?
Ar zaļās eglēs svecītēm
un svētku dziesmiņām,
pie eglītes ko dziedāji?
Tu savā dvēselītē nes
no bērnības uz jaunību
un tālāk vēl – kā pasaku.
Uz Ziemassvētku tirdziņu
Pa baltu sniega taciņu
Uz Ziemassvētku tirdziņu,
kas svētku rotā posts.
Ar baltu, baltu zirdziņu
Un sudrabotu zvaniņu
brauc svētkos aplaimots.
Tur rūķi, Salavectētiņš
Balts sniega ziedos cilvēciņš
uz svētkiem atnācis.
Mirdz eglēs sveču liesmiņas,
Skan Eņģelzemē dziesmiņas –
tur bērniņš piedzimis.
Tu priecājies it visam līdz
Tu jūties tā kā debesīs
caur domām pabijis.
Spožs sveču gaismas apgarots
Un svētku rotu apmirdzēts
šis rīts ir atausis.
No visa vēlme paņemt sev
Un kaut ko skaistu arī tev
šo svētku dāvanai.
Pa baltu, baltu celiņu
Ar baltu, baltu zirdziņu
balts braucējs apsnidzis.
Vēl domās klusi izstaigā
To Ziemassvētku tirdziņu
kā svētku brīnumu.
Pār kupenām slīd kamanas,
Palaikam zvaniņš ieskanas tas sapnī kavējas.
Skrien zirdziņš savā nodabā,
Met sniega pikas kamanās,
lai braucējs pamostas.
Tam ceļā egles sveikas māj,
Mīksts, pūkains sniedziņš zemi klāj,
bet domas neapstāj.
Tur mežā rūķi pikojas
Tos vāverītes noskatās,
bet zaķi aizcilpo.
Lai Ziemassvētkos gaismas daudz,
Lai cits pie cita ciemos brauc,
lai svētkos priecājas!
Par eglēs degtām svecītēm,
Par Ziemassvētku dziesmiņām,
par Kristus bērniņu.
Par piparkūku sirsniņām,
Par mēnestiņu, zvaigznītēm,
par svētku dāvanām.
Lai topi pats kā zvaigznes stars,
Kā eņģelis, kā svētais gars,
kas visus aplaimo!
Vēsma Kokle – Līviņa
