Es kā sarkana lapa dubļos par laipu.
* * *
es kā sarkana lapa
dubļos par laipu.
es kā vējš
tauriņiem par ceļu.
es kā uguns
gruzdošos prātos slīkstu.
šoruden drīkstu –
nosalt koši salnās,
aizlidot maigi,
savu uguni neatdot –
vien maldināt –
tālos un tuvos –
savējos…
* * *
es kā dzērve –
purvā un saucot –
nedienas no sevis nokaucu,
krāsainas lapas un
plikas dvēseles vienkopus jaucu…
es kā karote –
aiz debessmalas aizsprausta –
rudenī pārlieku bieži
pār dzērvēm un lapu asarām
dardedzi taisu…
Sibilla
