Mānīgs ir ārējais skaistums, ja iekšā ledus sirds. Lai cik laimīgi būtu, jums sirdī nav skaistu jūtu. Saltumu ņemiet nost no sejas, ļaujiet, lai visa pasaule smejas. Kausējiet iekšējo biezo ledu, padariet dvēseli saldu kā medu.
* * *
Mānīgs ir ārējais skaistums,
ja iekšā ledus sirds.
Lai cik laimīgi būtu,
jums sirdī nav skaistu jūtu.
Saltumu ņemiet nost no sejas,
ļaujiet, lai visa pasaule smejas.
Kausējiet iekšējo biezo ledu,
padariet dvēseli saldu kā medu.
* * *
Tumsā stāvu es pie upes klusās,
Vējš draiski manus matus jauc.
Ar skumjām es uz zvaigznēm
skatos,
Un, liekas, tālumā kāds manu
vārdu sauc.
Tas laikam bija vējš,
Kurš, liecot egļu galotnes, tā klusi
šalca,
Vai arī manis iztraucēta lapsa,
Kas, projām skrienot, tālumā vēl
žēli kauca.
Tā stāvu es, pret bērzu
atspiedusies,
Vējš šalko koku galotnēs.
Un skumjas pārņem ļoti lielas,
Nez vai kāds kādreiz izkliedēt tās
spēs.
Tumsā esmu es pie upes klusās,
Vējš draiski manus matus jauc.
Ar skumjām es uz zvaigznēm skatos, Un, liekas, tālumā kāds manu vārdu
sauc.
* * *
Salda rožu smarža vijas
Tā, kā čūska vakarā.
Saldi vārdi melos mijas
Tā, kā skaistā pasakā.
Pasaka ir tad, kad ticam,
Tad, kad melus uzklausām.
Dzirdam to, ko dzirdēt gribam,
Patiesību neredzam.
Labāk redzēt to, kā nav,
Nekā dzirdēt skaistus melus,
Savlaicīgi pateikt: “Čau!”
Katram iet pa savu ceļu.
* * *
Atmiņas kā melni kraukļi,
Manu dvēseli tās plēš.
Laikam ritot, aizšalc dienas strauji,
Pazūd nebūtībā domu pūstais vējš.
Neziņa, kas pārņem manu sirdi,
Nemierīgu garu dara tā.
Nezinu, vai vispār mani dzirdi,
Redzu tikai – pietura jau klāt.
Jāizkāpj pieturā man vienai,
Neatskatoties dzirdu – aizvērtas tiek
durvis ciet.
Nevar dzīvot tikai vienai dienai,
Jādomā, kur, kā man tālāk iet.
* * *
Uz galda glāzē dzirkstī vīns
un atsauc atmiņas.
Nekas, ka palicis es viens,
bet domas paliek neaizmirstas.
Tās pienāk klāt ar jaunu sparu
Un uzjundī, ko jūtu es.
Tad nesaprotu, ko lai daru,
Varbūt ļaut vīna straumei mani
nest.
Vai turēties tai pretī, nepagrimt
Un cīnīties par sevi sākt no jauna,
Dzīvot, strādāt, grēkā nenoslīkt,
Lai, citu acīs skatoties, nejustu es
kauna.
