Varoņu dienā. Vai zināt veci un veceni, Kas spētu kā lepnie čečeni Par savu brīvību stāvēt un krist.
Varoņu dienā
Vai zināt veci un veceni,
Kas spētu kā lepnie čečeni
Par savu brīvību stāvēt un krist,
Ja “lielais brālis” mūs sāktu sist?
Mēs – humpalu modes pircēji,
Neizlēmīgi asarās mircēji.
Mums Tēvzeme mīļa kā senčiem nav,
Jo katram tuvāks vien tas, kas savs.
Nu labi, dažs vecis vēl atrastos,
Bet jaunie prasīs: ko tas man dos?
Jau šajos vārdos ir jaušams
puvums.
Vai tāds būs nākotnē Latvijas
guvums?
Nezin kāpēc
Kā pārmetums dažā pļavā stāv siens,
Salikts vārtos jeb zārdos.
Pat šodien nezin pateikt neviens,
Vai atstās to pelēt vai pārdos.
Varbūt tai aizaugt varēja ļaut?
Te nu tu, cilvēciņ, maldies.
Vai nedzirdēji, kad atnāci pļaut,
Ka pļava tev pateica paldies?
Tas izskanēja klusi kā čuksts,
Varbūt pat pārāk klusi.
Bet nezin kāpēc straujāk sirds pukst,
Kad raugies uz pļaujas pusi.
Luijs Prūsis
***
Bērzi
Nāc šajā vietā
Pastāvēt un klusēt,
Lai klusums
Sirdī ieraso
Un gaišo mieru
Sniedz.
Lai trauksme norimstas
Un katrā rasas lāsē
Atmirdz
Laime, sapratne
Un prieks.
Lai piedot vari
Nespēku un sāpes.
Lai vējš
Kā melodiju
Bērzos
Smalku stīgu
Auž.
Inese Tora
