Annas bibliotēkai jubilejā. Nav svarīgi – pirmā bij’ vista vai ola, Jo ikdienā galvenā vienmēr ir skola.
Annas bibliotēkai jubilejā
Nav svarīgi – pirmā bij” vista vai ola,
Jo ikdienā galvenā vienmēr ir skola.
Un otrā vietā pēc garīgā spēka,
Protams, ir ciemata bibliotēka.
– var teikt, tas jau ir super,
Sēd plauktos Servantess, Defo un
Kupers,
Un Tolstojs, un Puškins ar
Ļermontovu
Te aprunājas ar Vaildu un Šovu.
Te dažādām gaumēm literatūra,
Ir daudz no latviešu autoru pūra
Un bestselleri un fantastika
Kā dvēselei garīgās maizes rika.
Te kultūras programmu ierosina
Balaņuka, ko vārdā sauc Ina.
Šai dāmai vienmēr var padomu
prasīt,
Kuras grāmatas derētu lasīt.
No ārienes visai parasta ēka
Ir Annas pagasta bibliotēka.
Lai gaišo auru vēl ilgi tā patur,
Jo galvenais nav forma, bet saturs!
Par rakstīšanu
Rets dzejolis reizēm kā pretīgs tārps
No tukšvārdu kokona raisās,
Un viņa vienīgais mūža darbs –
Kā tauriņam uzlidot gaisā.
Ja noceļ no pjedestāla Raini
Un dažus, kas slavēti pārāk,
Var redzēt, ka tauriņi brīnumaini
Visapkārt mums plivinās ārā.
Bet nedrīkst dzejoļus kalt kā smēdē
Ar muguru slapju un sviedriem
vaigā.
Tāds dzejnieks kā katordznieks
jāpieķēdē,
Jo velti kā svētais moceklis klaigā.
Ja rakstīšana ir šausmīgs darbs
Zem Pegaza salauztā spārna,
Tad atceries – tauriņš nav katrs tārps,
Bet vārna vienmēr ir vārna.
Piemiņas brīdis
Brāļu kapos
Pie deviņiem krustiem svecītes
Izdeg ar Latvijas vārdu.
Stāv māmiņas, bērni un vecītes,
Un veči ar sirmu bārdu.
Te runas neatskan pļāpīgas
Par smagajām brīvības cīņām.
Švīkst vārdu pātagas sāpīgas,
Lai dvēseles neapaug zvīņām.
Lai neizaug blēži un stulbenes,
Kam tuvāka pašu āda,
No Valmieras, Ziemeriem, Gulbenes
Represētie piemēru rāda.
Ir svarīga kailā dzīvība,
Un labsajūta no sāta.
Un tomēr – pats galvenais brīvība.
To visiem jāpatur prātā.
Lai Vilki un Vilcenes skandina
Cīņu un varoņu dziesmas!
Vējš Latvijas karogus plandina,
Un sirdīs kvēl svētbrīža liesmas.
