Pēc Saeimas vēlēšanām. Reklāmu dvingas apdullināti Mulsa pat veselīgākie prāti, Pareizai izvēlei pietrūka skābekļa, Atkal kāpām uz tā paša grābekļa.
Pēc Saeimas vēlēšanām
Reklāmu dvingas apdullināti
Mulsa pat veselīgākie prāti,
Pareizai izvēlei pietrūka skābekļa,
Atkal kāpām uz tā paša grābekļa.
Pat kulītes šoreiz nebija citas –
Tie paši vēži tur cīnās bez mitas.
Atgriežas tie, kam galvenais bija
Graujošā šoka terapija –
Nodokļu procentus zemāk velšot,
Algas un pensijas vairāk celšot.
Solījumi skan ideāli,
Taču līdz Eiropas līmenim tāli.
Ievēlēts tomēr ir mazākais ļaunums,
Kaut kā piesegts tiks nabago
kaunums.
Tādēļ jāsaka: labi, ka tā –
Nekauksim Rubika pavadā.
Nevar maskēt ar ķirzakas smaidu
X dienai sirdī apslēpto naidu.
Tagad no stresa un kņadas brīvi
Četrus gadus dzīvosim pozitīvi.
***
Varbūt, ka nevajag
Kad naktī miegs man kā blusa bēga,
Es sāku domāt: kur dzīves jēga?
Mūžs paiet ātri kā krītoša lapa,
Neviens nevar aizbēgt no sava
kapa –
Sejas kā pastalas, sagumst pleci,
Nomirst jauni un nomirst veci.
Domāju tā un gudroju šitā,
Varbūt, ka atbilde pasaulē citā –
Tur, kur savādāki ir joni
Un tie noslēpumainie torsioni.
Varbūt, ka nevajag žēlabās gausties,
Bet jāsāk ar savu kūtrumu lauzties?
Novilku kreklu un nokniebu blusu,
Tagad mierīgs kā rūķītis dusu,
Un bez zelta, ar caurām vīzēm
Jūtos labāk kā paradīzē.
Varbūt, kad sīkās uzvaras svinam,
Globālās problēmas atrisinām?
