Līdz 2.maijam pilnā sparā rit parakstu vākšana.
Līdz 2.maijam pilnā sparā rit parakstu vākšana.
Ir tādi, kas jau atbalstījuši referendumu, bet daudzi joprojām jautā – kas noticis un kā rīkoties? Neizpratne valda jo vairāk tāpēc, ka tā pati Saeima, kas šos grozījumus apstiprināja, par spīti Valsts prezidentes iebildumiem, pēc viņas lēmuma nodot šo jautājumu tautas izlemšanai tomēr ātri tos atcēla un pašlaik strādā pie jaunu izveides.
Parakstu vākšana notiek par grozījumiem divos likumos – Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Attiecībā uz tiem Valsts prezidente pirmo reizi vēsturē izmantoja Satversmes 72.pantā paredzētās tiesības pēc savas iniciatīvas apturēt likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem, kuru laikā tautai jāizlemj, vai par šiem likumiem jārīko referendums.
Kāpēc prezidente iebilda?
Valsts prezidente, arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš un citi drošības iestāžu pārstāvji nostājās pret valdības sagatavotajiem likumu grozījumiem, jo uzskatīja tos par bīstamiem tālākai valsts drošības iestāžu darbībai. Piekļuve konfidenciālai informācijai (tajā skaitā NATO noslēpumiem) kļūtu stipri vienkāršāka nekā līdz šim, un drošības iestāžu darba kontrole daudz lielākā mērā nonāktu politiķu pakļautībā. Nododot likumus tautas rokās, Vaira Vīķe – Freiberga izteicās vēl tiešāk, pieļaujot, ka to “bīdīšana” notiek oligarhu interesēs un var kavēt izmeklēšanas procesus.
Kādas tad bija svarīgākās pārmaiņas, ko paredzēja valdības sagatavotā likumpakete? Pirmkārt, tiesības veikt pārbaudes drošības iestādēs būtu ne tikai parlamenta deputātiem, bet arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas pilnvarotām personām, kas skaidrāk likumā nav definētas. Otrkārt, tiktu mainīts Valsts drošības iestāžu padomes sastāvs, un tā turpmāk nonāktu premjerministra pakļautībā. Treškārt, tika piedāvāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros valdībai pakļautajam Informācijas analīzes dienestam tiktu dotas iespējas savām amatpersonām piešķirt augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, kas līdz šim bijusi tikai SAB kompetence.
Saeima piekāpās, bet ko teiks vēlētāji?
Strīdīgie likumu grozījumi izraisīja pamatīgu sabiedrības rezonansi un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju iebildes tūliņ pēc tam, kad tie nonāca atklātībā ap gadu miju. Ministru kabineta komitejā tos izskatīja uzreiz pēc Jaungada svinībām. Nekavējoties diskusijā par grozījumiem iesaistījās arī Valsts prezidente, vēstulē aicinot premjeru Aigaru Kalvīti pirms valdības lēmuma pieņemšanas vispirms izmaiņas valsts drošības likumos izvērtēt Nacionālās drošības padomē, kurā darbojas gan Valsts prezidents, gan Saeimas un valdības, gan arī kompetento iestāžu pārstāvji. Neņemot vērā prezidentes, drošības iestāžu un sabiedrības iebildumus, valdība pēdējā Saeimas brīvdienu dienā Satversmes 81.panta kārtībā tomēr grozījumus pieņēma.
Pēc sēdes prezidente V.Vīķe – Freiberga pauda izbrīnu par valdības steigu. Izrādās, viņas vadītajā Nacionālās drošības padomē iepriekšējā gada decembra vidū neviens nav informējis par to, ka tiek gatavotas šādas likumu izmaiņas. Nacionālās drošības padomes ignorēšana turpinājās – it kā garāmejot Saeima 1.februāra sēdē pēc ilgām diskusijām par Latvijas un Krievijas robežlīgumu un pirms 2.februārī paredzētās Nacionālās drošības padomes sēdes steidzami pieņēma drošības likumu izmaiņas. Prezidente likumus neizsludināja, bet nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, taču tā iebildumos neieklausījās un 1.martā pieņēma grozījumus vēlreiz. Tikai pēc tam, kad Valsts prezidente likumu grozījumu publicēšanu apturēja un bija neizbēgama parakstu vākšana par tiem, Saeima atkal strauji mainīja savu lēmumu, atzina prezidentes iebildumus par pamatotiem un 29.martā grozījumus atcēla.
Kāpēc vēl jārīko referendums, ja jau tie atcelti? Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidro, ka referendumā izteiktais tautas viedoklis būs ar augstāku juridisko spēku un, ja Saeimas un tautas viedokļi par šiem likumiem atšķirsies, galavārds piederēs tautai.
Politiķi sadalās divās nometnēs
Līdz šim par parakstu vākšanu un iespējamo vēlāko tautas nobalsošanu visaktīvāk uzstājušās opozīcijas partijas – “Jaunais laiks” un “Saskaņas centrs”. Tās kritizē valdības darba stilu, pieņemot drošības likumu grozījumus, kas notika sasteigti un bez pienācīgas izvērtēšanas. Viņi uzskata, ka tautai referendumā jāpasaka “nē” šādai deputātu darbībai un jānovērš iespēja, ka pēc laika Saeima atkal var pieņemt līdzīgus grozījumus, ja vēlētāji nebūs tos skaidri noraidījuši.
Savukārt valdību veidojošās partijas – Tautas partija, TB/LNNK, Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” un Zaļo un zemnieku savienība – publiskajā telpā no parakstu vākšanas norobežojušās. To galvenie argumenti – tā kā likuma grozījumi nestāsies spēkā, referendumam vairs nav jēgas, un tas būtu nelietderīga līdzekļu izšķērdēšana.
Sociologs Aigars Freimanis uzskata – ja likumu grozījumi nonāks līdz referendumam, sabiedriskajā domā vairs netiks analizēta tikai šī drošības likumu lieta, bet tas var izvērsties kā protesta balsojums pret valdību.
Jāsavāc 149 tūkstoši parakstu To, vai referendums būs vai ne, uzzināsim līdz 10.maijam.
Referenduma ierosināšanai jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti. Šis skaitlis tiek aprēķināts pēc iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto balsotāju skaita, kas bija 1 490 636 vēlētāji. Tātad referendums notiks, ja par to parakstīsies ne mazāk kā 149 064 vēlētāji.
Ja nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts, triju dienu laikā CVK izsludinās tautas nobalsošanu. Tā būs rīkojama ne agrāk kā mēnesi, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas dienas, tātad, visticamāk, jūnijā. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars lēš, ka referenduma rīkošana no valsts budžeta varētu izmaksāt nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu. Parakstu vākšanai no tā piešķirti 499 tūkstoši latu, lielākā daļa atvēlēti vēlēšanu komisijas locekļu un darbinieku algošanai.
