Pēdējā laikā neizpratni radījis jautājums par to, vai no ārvalstīs esošajiem radiniekiem saņemtajai naudai nodoklis tiek piemērots vai tomēr ne. Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem vairāk nekā 1425 eiro gadā no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa laulātais vai radinieks, un saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, šī nauda ir jādeklarē, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu un jāsamaksā 23 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis no summas, kas pārsniedz 1425 eiro.
Liene Tone, VID sabiedrisko
attiecību speciāliste
Minētās likumdošanas normas nav nekas jauns. Tās ir spēkā jau ļoti sen. Tāpat jāpiebilst, ka līdzīgi ir arī citās valstīs, tas nav nekas neparasts, un nekādā gadījumā runa nav par naudas aplikšanu ar dubultu nodokļu slogu, kā dažviet tas aplami traktēts. Diemžēl uzreiz jāsaka, ka nevaram atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz nodokļu likumdošanas politiku, jo VID nepieņem likumus, bet tos tikai piemēro. Kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs? Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošajiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums. Saņemtā nauda ir jādeklarē, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no sava ārvalstīs dzīvojošā radinieka līdz trešajai pakāpei, ar kuru nav kopīgas mājsaimniecības. Ja iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa radinieks līdz trešajai pakāpei vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), taču šo naudu saņēmējs izlieto, lai segtu savus izdevumus par izglītību vai medicīnu un ārstniecību, no tās nodoklis nav jāmaksā, taču šādos gadījumos tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota minēto izdevumu segšanai. Taču, ja saņemtā naudas summa abos minētajos gadījumos pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas un tās pašas personas, tad tā ir jādeklarē kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, tādējādi informējot VID par naudas izcelsmi.
Kristiāna Kozilāne, kura ir
saņēmusi naudu no radiem ārzemēs
Mans viedoklis ir visai skeptisks par šo sistēmu. Pati esmu strādājusi ārzemēs un sūtījusi naudu tuviniekiem, tāpat, atrodoties Latvijā, esmu arī saņēmusi naudu. Uzskatu, ka radinieki, kuri strādā ārzemēs un pelna lielāku algu nekā tie, kas atrodas Latvijā, ir tiesīgi rīkoties ar savu naudu, kā vēlas. Turklāt es uzskatu, ka pieļaujamā naudas ieskaitījuma slieksnis ir pārāk zems. Mūsdienu pasaulē cilvēku attiecības vairs neierobežo radniecības saites un elektroniskie norēķini ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Piemēram, man atsūta konkrētu naudas summu, lai varētu apmaksāt ārzemēs dzīvojošās latviešu draudzenes rēķinus, jo šeit viņai joprojām ir īpašums. Tāpēc jāatzīst, ka lielu satraukumu par nodokļu piemērošanu regulāriem naudas sūtījumiem izjūt arī ārzemēs esošie latvieši. Un tas ir tikai saprotams, ja ārvalstīs dzīvojošie apmēram 370 000 Latvijas piederīgo ik gadu uz Latviju nosūta vairāk nekā pusmiljardu eiro – tikpat, cik valdība gadā tērē valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem jo daudziem Latvijā ir senči. Zinu, ka ir pat kāda organizācija, kas uzsākusi parakstu vākšanu par iespēju no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus Latvijā bez nodokļu sloga. Uzskatu, ka pašreizējais nodokļu regulējums var smagi atsaukties uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri atbalstu iztikai saņem no tuviniekiem ārvalstīs – faktiskajiem dzīvesbiedriem, ar kuriem nav reģistrēta laulība; sirmgalvjiem; bērniem, kas naudu saņem ar citu cilvēku starpniecību. Turklāt vai nebūtu jādomā par citiem regulējumiem? Ja Latvijā būtu lielākas algas un mazākas cenas, nevienam nevajadzētu sūtīt naudu un nebūtu jāievieš bezjēdzīgi normatīvi.
Arita Romānova, kura dzīvo Anglijā 7 gadus
Šāda veida tendenciozām ziņām masu medijos nepievēršu uzmanību. Mans dzīves ritms ir pārāk noslogots, lai es veiktu jebkādu iekšējo grāmatvedību, uzskaitot, cik, kam un ar kādām radniecības saitēm saistītiem cilvēkiem veicu naudas pārskaitījumus gada laikā. Katrā ziņā, ja VID ir pieejami nepieciešamie resursi, lai spētu izsekot un pierādīt manu naudas plūsmu, kas apliekams ar nodokli gada laikā, man nav iebildumu par nodokļu nomaksu kā tādu.
