Ceturtdiena, 18. decembris
Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers
weather-icon
+3° C, vējš 2.19 m/s, D-DR vēja virziens
Aluksniesiem.lv bloku ikona

Par pamatvērtībām domājot

Visgrūtāk esot uzrakstīt dzejoli par māti un Dzimteni. Jūs jautājat: kāpēc? Jo viņas mums ir tik tuvu, ka robeža gandrīz nav samanāma.

Visgrūtāk esot uzrakstīt dzejoli par māti un Dzimteni. Jūs jautājat: kāpēc? Jo viņas mums ir tik tuvu, ka robeža gandrīz nav samanāma. Iznāk, ka, runājot par māti, es patiesībā runāju par sevi, un, domājot par Dzimteni, es arī pirmām kārtām domāju pati par sevi.
Tātad – viss sākas un beidzas ar mani, ne vairāk un ne mazāk. Man ir tādas pašas brūnas acis kā mātei, kaut gan es vēlētos zaļas. Gluži kā māte arī es neesmu tik gara, kā vēlētos. Ar manu karjeru un dzīvi kopumā kaut kas nav kārtībā. Varbūt bērnībā viņa kaut ko nepateica līdz galam, kaut ko neiemācīja, kaut ko nepalīdzēja saskatīt. Tik daudz rūgtuma sakrājies, dzīvojot mātē, ka grūti aiz tā visa sajust sirdi, kas baiļojas par savu bērnu labklājību un drošību, dvēseli.
Ar Dzimteni ir gluži tāpat. Tik daudz jau runāts par tās skaistumu, ka reizēm sveša doma sajūk ar savējo un vairs nespēju atšķirt, vai tā mana rudzu druva, kas balti mirdz saulē, vai arī tā nāk no Sudrabkalna, Ausekļa, Raiņa. Un tik daudz tiek runāts par to, kā pie mums, Latvijā, šobrīd nav, ka beigās nesaprotu, vai tiešām pati to vēlos vai arī tā vienkārši pieņemts: zūdīties par savu Dzimteni.
Vai tas nozīmē, ka par māti un Dzimteni vispār vairs nevajadzētu rakstīt? Noteikti nē! Un ne tāpēc, ka tās to būtu pelnījušas, bet gan tāpēc, lai, par abām šīm pamatvērtībām domājot, mēs atmodinātu savu patieso būtību, savu patieso “es”. Jo kas cits es esmu, ja ne daļa no mātes? Viņas asinis joprojām rit manī, viņas sirds siltums mani iedrošina, viņas gudrība dara mani stipru. Un kas gan cits es esmu, ja ne daļa no Dzimtenes? Viņas drošība un neatkarība dara drošu un neatkarīgu arī mani, viņas labklājība un izaugsme vairo arī manu pārticību un iespējas piepildīt savus sapņus.
Ikviens mātei vai Dzimtenei veltīts dzejolis ir vērtība, jo tas mudina mūs atraut acis no ikdienišķā un pievērsties mūžīgajam. Domāju, ka Alūksnes rajona jauno literātu dzejas formā paustās pārdomas to noteikti spēs.

Aluksniesiem.lv bloku ikona Komentāri