Tēraudzilas debesis. Žilbinoši balts sniegs. Sals kniebj vaigos un kutina nāsis. Un tādā laikā tiek svinēta Vispasaules mīlētāju diena?
Tēraudzilas debesis. Žilbinoši balts sniegs. Sals kniebj vaigos un kutina nāsis. Un tādā laikā tiek svinēta Vispasaules mīlētāju diena?
Taču pretrunas te nav. Neviens cits brīdis gadā nav vairāk piemērots mīlestībai kā šis. Pirmkārt jau tāpēc, ka tad, kad prātam neaptverami salst, cilvēks visvairāk ilgojas pēc siltuma, maiguma, drošības. Otrkārt, ar savu nesaudzīgo skarbumu daba parāda, cik nopietna ir mīlestība. Tā nav tikai kaislīgi čuksti, skūpsti un romantiskas pastaigas rokrokā ar mīļoto. Tā nav arī lutināšana, izdabāšana, aijāšana. Nē, īstā mīlestība sākas brīdī, kad līdz sāpēm skaudri sajūtam: man tas otrs cilvēks ir vajadzīgs, man viņš ir svarīgs, es gribu būt kopā ar viņu un tikai ar viņu, bez viņa mana dvēsele salst!
Alūksnes rajona jauno literātu darbu vairums šajā reizē ir tieši par sāpēm. Jūs teiksiet: kas tā par mīlestību, ja sāp? Nekā nebija! Tieši sāpes ir tās, kas māca mūs apzināties sevi, noteikt savas robežas. Sāpes arī dara mūs stiprākus. Pārvarētas šodienas sāpes ir rītdienas spēka avota aizsākums – ar šo pārdzimšanu mēs saprotam, ka varam piedot un pārdzīvot zaudējumu, vienlaikus saglabājot sevī spēju mīlēt.
Bet ne jau par to ir Valentīndienas stāsts. Kad Senās Romas imperators Klaudijs II mūsu ēras 3.gadsimtā secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam sieva un bērni mājās, viņš aizliedza saviem karavīriem precēties. Taču priesteris Valentīns nepakļāvās šai netaisnīgajai pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus, par ko viņam galu galā piesprieda nāvessodu. Cik no mums ir gatavi mirt mīlestības dēļ? Cik no mums uzdrīkstas atklāti runāt par savām jūtām?
Lasiet, vērtējiet, meklējiet! Lai jums jauks šis brīdis Alūksnes rajona jauno literātu sapņu un pārdzīvojumu pasaulē!
