Alūksnes rajona pansionāta “Alūksne” iemītnieki kā brīvprātīgie palīdz pansionāta darbiniekiem veikt sociālo rehabilitāciju, kas ir ļoti svarīga katrā pansionātā.
Alūksnes rajona pansionāta “Alūksne” iemītnieki kā brīvprātīgie palīdz pansionāta darbiniekiem veikt sociālo rehabilitāciju, kas ir ļoti svarīga katrā pansionātā. Viņi nesavtīgi rūpējas cits par citu gan palīdzot, gan viešot ticību savām spējām.
Sociālā rehabilitācija arī ir sociālo pakalpojumu veids. Tā ir ļoti nepieciešama katrā pansionātā, kur cilvēks nonāk pēc dzīves mājās un viņam zināmu laiku nepieciešams adaptēties.
Pansionāta “Alūksne” sociālā darbiniece Ieva Pētersone uzsver – kad jaunie pansionāta iemītnieki ir apraduši ar jaunajiem dzīves apstākļiem, ir jāsāk viņus radināt pie dažādām nodarbēm. It īpaši tas attiecas uz invalīdiem, kas arī nokļūst pansionātā.
Sociālā rehabilitētāja Alūksnes pansionātā ir Ilva Cunska. Bet vienai viņai ir grūti visu izdarīt, tādēļ šajā darbā lieliski palīdz brīvprātīgie – paši pansionāta iemītnieki.
“Pirmo reizi pansionātā viena no iemītniecēm – Ārija Cimbule – māca pat lasīt un rēķināt citiem. Mēs palīdzam izvērtēt, kādas ir iemītnieku spējas un kurš ko varētu darīt,” stāsta I.Pētersone.
Māca rēķināt un lasīt
Kādreizējā skolotāja Ārija Cimbule pati ir izrādījusi iniciatīvu un uzņēmusies skolot dažus pansionāta iemītniekus. Tāds gadījums pansionātā ir pirmo reizi. Viņa māca pirmās grupas invalīdi Lūciju Zaļakmentiņu. L.Zaļakmentiņa var staigāt, bet problēmas rada runāšana, kas ir insulta sekas. Ā.Cimbule katru dienu noteiktu laiku viņai vada lasīšanas vingrinājumus un trenē rakstīšanas prasmes labajai rokai.
Ja šim nolūkam pansionātā būtu jāalgo logopēds, tas prasītu finansējumu, bet Ā.Cimbule pati, pēc vislabākās sirdsapziņas, ir uzņēmusies to darīt. Pie Ā.Cimbules mācās arī pansionāta iemītniece Ina Irbe. Viņa savulaik ir bijusi izsūtījumā Sibīrijā, tādēļ skolā gājusi tikai neilgi. Bet Ā.Cimbule viņai tagad māca rēķināt, jo matemātika attīsta prātu.
Labprāt spēlē dambreti
Sarma Deinako pašlaik ir visjaunākā Alūksnes pansionāta iemītniece, jo viņai ir tikai nedaudz vairāk par 50 gadiem. Laika gaitā viņai ir izveidojies ļoti labs kontakts ar aprūpētāju Ināru Čerbikovu, un abas kopā brīvajos brīžos labprāt spēlē dambreti.
Agrāk Sarma bija starp gulošajiem pansionāta iemītniekiem, jo invaliditātes dēļ pati nevarēja neko izdarīt. Bet tagad viņa ir mainījusies – ir kļuvusi enerģiskāka, pati spēj veikt savu personisko higiēnu, var izkāpt no gultas. Šajā progresā palīdzēja arī fizioterapeite Baiba Strodāne.
Tagad brīvajos brīžos Sarma ļoti labprāt ar aprūpētāju I.Čerbikovu spēlē dambreti, jo viņai ir ass prāts un liela uzņēmība. Turklāt dambretes spēle ir ļoti labs veids, kā trenēt atmiņu. Mēs ļoti ticam, ka šā gada laikā Sarma vēl vairāk attīstīs savas spējas un varēšanu un, piemēram, Ziemassvētkos jau varēs aizdoties uz ēkas pirmo stāvu un noskatīties svētku koncertu.
Palīdz citu gūtā pieredze
Pansionātā sev mājvietu ir atradusi arī Marija Zadumina. Oktobrī viņa pansionātā nosvinēja 85.dzimšanas dienu. M.Zadumina ir dzimusi Lauros, visu mūžu strādājusi agrākajā mazbērnu novietnē “Cālis” gan par auklīti, gan par pavāri.
Pēc aiziešanas pensijā viņai ar laiku radās veselības problēmas, sāka zust atmiņa, reibt galva, tādēļ ilgu laiku nācās pavadīt medicīnas iestādēs. Uz pansionātu no slimnīcas viņu atveda ar nestuvēm. Toreiz viņas veselības stāvoklis bija smags, tādēļ apšaubīja, vai viņa kādreiz atlabs. Bet tagad ir noticis pretējais. Esot pansionātā, ir ļoti labi, ja iemītnieks var kontaktēties ar kādu cilvēku, ko savulaik ir pazinis, jo tad var palīdzēt vislabāk.
M.Zaduminai daudz palīdzēja Ženija Ušakova. Viņa dalījās savā grūtajā dzīves pieredzē, tādējādi mudinot arī Mariju nešaubīties un ticēt, ka viņai var kļūt labāk. Tā arī notika.
Nesen M.Zadumina 85.jubilejā saņēma gan ziedus, gan svētku kliņģeri un pat apsveikumu no Alūksnes pilsētas domes. Tagad M.Zaduminai ir tik daudz spēka, ka viņa var pat palīdzēt citiem istabiņas iemītniekiem.
Palīdz pat runčuks Miks
Diemžēl arī pansionātā palaikam pieklīst kāds pamests kaķis. Arī pansionāta iemītniekiem savulaik ir bijušas savas mājas, kur viņi ir rūpējušies par kādu dzīvnieku, tāpēc viņiem to darīt atļauj arī pansionātā.
Piemēram, daudzu pansionāta iemītnieku mīlulis tagad ir runčuks Miks. Ilggadējā pansionāta iemītniece Anna Šablova ļoti mīl dzīvniekus un ir gatava to dēļ daudz ko atdot. Istabiņa, kurā viņa mitinās, gatavojas oficiāli reģistrēt un izpotēt Miku, jo arī viņam ļoti patīk pansionātā, kur par viņu rūpējas. Turklāt Miks ir kā specifisks dakteris, jo katrā istabiņā gaida, kad mazais pūkainis ienāks, jo viņa ciemošanās visiem uzlabo garastāvokli un dod dzīvesprieku. Tādēļ arī Miks lieliski palīdz sociālajā rehabilitācijā.
Viņa norāda, ka pansionātā “Alūksne” noteikta cilvēku grupa katru dienu palīdz virtuvē mizot kartupeļus, kas arī ir ieguldījums pansionāta dzīvē.
Tagad tiek gaidīta Mārtiņdiena, jo arī pansionātā ir savs Mārtiņš – Mārtiņš Boja. Šajos svētkos pansionātā jau otro gadu ciemosies Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” bērni ar skolotājām un sniegs koncertu.
