Vai patiesi Latvijā kļūst arvien grūtāk atrast godīgu cilvēku? Tāds jautājums manī raisījās, vērojot norises ap Valsts prezidenta vēlēšanām un augstā amata kandidātiem.
Vai patiesi Latvijā kļūst arvien grūtāk atrast godīgu cilvēku? Tāds jautājums manī raisījās, vērojot norises ap Valsts prezidenta vēlēšanām un augstā amata kandidātiem.
Var jau būt – lai kuru arī izvirzītu, tāpat tiktu biogrāfijā meklēti melnie punkti. Tomēr nu ir tā, ka no diviem melnajiem punktiem – amatpersona, kas pati sev izmaksājusi prēmijas, noliegusi Latvijas okupāciju, un aplokšņu naudas saņēmējs no pacientiem – mums valsts augstākās personas pienākumus turpmāk pildīs cilvēks, kurš kā ārsts saņēmis finansiālas pateicības no pacientiem. Protams, viņš nav vienīgais šāds mediķis Latvijā, un, kā izrādās, pēkšņi šī gadiem ilgusī tradīcija ir valdības, nevis ārstu problēma. Tikai rodas jautājums – kur tad valsts vīri bija agrāk ar šo ģeniālo domu?! Turklāt pēkšņi daudzi politiķi palikuši vaļsirdīgi un atzinuši, ka arī paši ir devuši šādas pateicības…
Vienkāršajiem ierindas iedzīvotājiem savā ziņā ir vienalga, kas ir jaunais prezidents. Tomēr arī mums gribas, lai šis cilvēks, pirmkārt, būtu godīgs. Gan jau arī Zatlera kungs iemācīsies oratora mākslu un citus diplomātijas smalkumus, tomēr būs lietas, kas viņam visur veidos tādu kā pelēko plīvuru un kā neslava ies pa priekšu – jau tā pati pieminētā finansiālo pateicību saņemšana. Dāņu prese jau pamanījusies uzrakstīt skarbu rakstu, ka Latvijā par jauno prezidentu ievēlēts korumpēts ārsts. Skumji – cik pozitīvu tēlu ārvalstīs par Latviju radīja līdzšinējā Valsts prezidente, tik negatīvu jau pirmajās dienās rosina radīt jaunievēlētais prezidents. Tiesa, pēc tik harizmātiskas personības kā Vaira Vīķe – Freiberga jebkuram cilvēkam, kas tiktu ievēlēts par nākamo prezidentu, būtu grūti. Bet vēl grūtāk ir tad, ja sirdsapziņa nav tīra.
Nevienam jau sirds nav tikai kā daiļš trauciņš, atrodas tajā arī pa kādam melnumiņam, tomēr Valsts prezidenta amatu pildīs cilvēks, kam ir vairāk melnumiņu nekā varbūt vairākiem cilvēkiem kopā no vienkāršās tautas. Ja viņam pietiks spēka un gudrības neļauties vēl arī “oranžajiem” melnumiņiem, tad labi, tomēr diemžēl tas ir maz ticams.
