Konkursā: uzvar mazais dziedātājs no Apes. Sestdien Alsviķu kultūras namā pulcējās labākie “cāļi” no Alūksnes rajona, lai parādītu gan savu dziedāšanas prasmi, gan atraktivitāti, uzstājoties publikas priekšā.
Konkursā: uzvar mazais dziedātājs no Apes.
Sestdien Alsviķu kultūras namā pulcējās labākie “cāļi” no Alūksnes rajona, lai parādītu gan savu dziedāšanas prasmi, gan atraktivitāti, uzstājoties publikas priekšā.
Skatītāju bija daudz, tāpēc visiem 13 konkursantiem vajadzēja pamatīgu drosmi, lai uzstāšanās laikā neapmulstu lielās auditorijas priekšā un parādītu savu priekšnesumu tādu, kāds tas sākotnēji bijis iecerēts. Dalībnieki bija sabraukuši no Alūksnes, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Virešiem, Ziemeriem un, protams, starp “cāļiem” bija arī pārstāvis no Alsviķiem, kur pasākums notika. Kultūras ministrijas galvenā valsts inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere atzina, ka apmeklēt pagastos rīkotos pasākumus ir patīkami, jo te ir jūtams, ka tie ir visa pagasta, nevis atsevišķu kolektīvu vai konkursā iesaistīto dalībnieku pasākumi vai svētki.
Lai starp daudzajiem apmeklētājiem mazie “cālēni” neapmaldītos un nesamulstu, pasākuma vadību uzņēmās lielais Cālis, kurš jau pašā sākumā atzina, ka šajā reizē iespējams nodziedāt tikai skaisti, pavisam skaisti un pavisam, pavisam skaisti. Konkursanti pa vienam tika aicināti lielā Cāļa “sētiņā”, lai klātesošajiem parādītu savu priekšnesumu. Pirms katras uzstāšanās lielais Cālis iepazīstināja skatītājus ar mazo vokālistu, bet uzstāšanās laikā centās uzmundrināt dziedātāju, aktīvi sekojot līdzi priekšnesuma norisei. Pēc uzstāšanās katrs “cālēns” par savu sniegumu saņēma pateicības rakstu un varēja izvēlēties oliņu no lielā Cāļa groza.
Šādu dāvaniņu saņēma arī žūrija: Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas mūzikas skolotāja Sandra Oto, Alūksnes mūzikas skolas skolotāji Ināra Kravale un Zigmārs Krūmiņš, Alūksnes bērnu un jauniešu interešu centra deju skolotāja Inga Meirāne un Alsviķu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītāja Sandra Laicena.
Noklausoties visu konkursantu sniegumu, žūrija devās apspriesties, bet skatītāji varēja nobalsot par sev simpātiskāko “cālēnu”.
Apbalvošanas laikā visi konkursa dalībnieki tika pie savas rotaļlietas, kā arī nominācijas vai atzinības raksta par iegūto vietu. Nominācijas tika piešķirtas, akcentējot katra “cālēna” spilgtākās īpašības uzstāšanās laikā, kas daļai dalībnieku ļāva tikt pie tādām nominācijām kā drošākais, nopietnākais, pavasarīgākais, cerīgākais, modernākais un omulīgākais “cālis”. Par mīļāko “cālēnu” tika atzīta Annija Āboltiņa no Alsviķiem, kurai bija tikai divi gadi un kas šajā konkursā bija pati jaunākā dalībniece, savukārt pie interesantas nominācijas tika piecus gadus vecais Ernests Kalniņš no Gaujienas, kas pēc žūrijas vērtējuma tika atzīts par “cāli – reperi”. Atzinības rakstus par iegūto trešo vietu saņēma Andra Ance Brūniņa no Ilzenes un Karīna Harkina no Gaujienas, bet par iegūto otro vietu – Reina Iesaliņa no Virešiem un Kristīne Egle no Jaunalūksnes.
Par konkursa uzvarētāju kļuva piecus gadus vecais Bruno Ābolkalns no Apes. Viņu par labāko “cālēnu” atzina ne tikai žūrija, bet arī skatītāji savā balsojumā. Bruno vecāki stāsta, ka viņš konkursā piedalās jau otro reizi, taču pagājušajā gadā viņa uzstāšanās tik veiksmīga nav bijusi. “Bruno uzvara mums ir patīkams pārsteigums, lai gan klusībā jau, protams, cerējām uz šādu iznākumu,” saka Bruno tētis Egils.
Māmiņa Dina stāsta, ka mazajam “cālim” dziedāt nesanāk bieži, taču, ja gadās tāda izdevība, garām tā netiek laista. “Bruno skolotāja Ilva Karro vairākus gadus dzīvoja mums kaimiņos, tāpēc šad tad sanāca kopīga dziedāšana mājās pie klavierēm,” saka Dina. Vērojot Bruno pēc konkursa norises, radās iespaids, ka mazais “cālēns” vēl neapjauš savu uzvaru un iespēju piedalīties konkursā Rīgā.
“Viņš ir tāds vienkāršs lauku puika, tāpēc sajūsma par iespēju pabūt Rīgā un uzstāties kopā ar “cāļiem” no visas Latvijas, iespējams, parādīsies tikai pašā brauciena laikā,” saka tētis Egils.
Pasākuma noslēgumā Astrīda Bētere izsaka nožēlu, ka ne visas pašvaldības radušas iespēju bērniem piedalīties šādos konkursos.
“Tas, vai konkrētā pašvaldībā tiek rīkots šāds konkurss, atkarīgs tikai no pašvaldībā esošo kultūras darba organizatoru iniciatīvas un vēlmes sadarboties ar bērnudārzu vai mūzikas skolu pedagogiem, kas nepieciešamības gadījumā var tikt pieaicināti no citām pašvaldībām. Diemžēl pastāv nepareizs uzskats, ka tas jāuzņemas Alūksnes rajona padomei. Runājot par nākamā gada “cāļu” konkursu, pašvaldībām vajadzētu nopietni padomāt par šādas iespējas piedāvāšanu pēc iespējas plašākam bērnu lokam, jo dziedošo bērnu nav maz. Sevišķi tas attiecas uz Alūksnes pilsētu, kur šo bērnu skaitliski ir visvairāk,” saka A.Bētere.
