Ja kāds man pajautāju, kas šobrīd ir visaktuālākais notikums, es nešaubīgi atbildētu, ka tas ir pavasaris. Lai gan gadalaiki nāk un iet, liekas, ka cilvēki gaida un ievēro tikai pavasara iestāšanos, kad viss it kā sāk notikt citādāk.
Ja kāds man pajautāju, kas šobrīd ir visaktuālākais notikums, es nešaubīgi atbildētu, ka tas ir pavasaris. Lai gan gadalaiki nāk un iet, liekas, ka cilvēki gaida un ievēro tikai pavasara iestāšanos, kad viss it kā sāk notikt citādāk.
Tā, piemēram, dažiem pavasaris pēkšņi licis pievērst pastiprinātu uzmanību apkārt notiekošajam, savukārt citiem – piefiksēt lietas un notikumus, kas tikpat labi varētu norisināties ikvienā citā gadalaikā.
Man pavasaris atgādina, ka it viss ir spējīgs mainīties, izņemot cilvēkus – ja cilvēks ir pieradis pastāvīgi burkšķēt un būt ar visu neapmierināts vai gluži pretēji – smaidīt pat tad, kad nepatikšanu un problēmu ir vairāk, nekā vajadzīgs, tad nekāda gadalaiku maiņa nespēs šīs nianses mainīt.
Iespējams, ka tieši šā iemesla dēļ cilvēki tik ļoti gaida pavasara atnākšanu. Galu galā tas ir krasu un patīkamu pārmaiņu bagāts gadalaiks, kas kaut uz brīdi liek aizmirst par pārmaiņu trūkumu sevī un apkārtējos.
Jāpiebilst gan, ka daudz vairāk man gribētos, lai būtu kāds gadalaiks, kas spētu masveidīgi mainīt pašus cilvēkus, liekot viņiem ielūkoties sevī un izvērtēt pašu plusus un mīnusus, nevis censties apslāpēt savu tieksmi pēc vērtēšanas un kritikas uz citu cilvēku rēķina. Ir grūti tomēr mainīties vienam pašam, ja visi apkārtējie “izstaro” nomācošu stabilitāti, kur katrs sevi uzskata par ideālu, neizjūtot nepieciešamību pēc pārmaiņām, bet pieprasot tās no citiem.
Šajā ziņā es vēlētos, lai arī cilvēkiem tiktu dota iespēja kļūt par sezonālajiem emigrētājiem, aizmirstot par tādu sabiedrībā iesakņojušos vērtību kā stabilitāte. Lai līdz ar gadalaiku maiņu cilvēki varētu mainīt vidi un apkārt esošos cilvēkus, izvēloties tos, kas tajā brīdī vēlamajām pārmaiņām izrādītos visnepieciešamākie.
Tiesa, pie tik labvēlīgiem apstākļiem var tikt tikai retais, tāpēc līdz ar katra jauna gadalaika iestāšanos atliek vien cerēt, ka reiz pārmaiņas skars ne tikai apkārtējo dabu, bet izkustinās arī cilvēkos esošo stabilitāti, jo brīdī, kad notiek gadalaiku maiņa, tieši tā kļūst par vienīgo šķērsli pilnīgām pārmaiņām visos un visur.
