Krista bēdīga nāk no skolas. Diena viņai padevusies īpaši draņķīga.
Krista bēdīga nāk no skolas. Diena viņai padevusies īpaši draņķīga.
“Kāpēc visas nepatikšanas vienmēr atgadās vienā dienā?” Viņa sastrīdējās ar savu labāko draudzeni. Nē, nevis sastrīdējās, bet drīzāk draudzene viņu nodeva. Tāda jau tā Emīlija ir. Kā skolā uzradās Sindija, tā Krista palika otrā plānā, kā tāda “rezerves draudzene”. Kāpēc tā? To viņa nevar izdomāt.
Krista prāto – kā mamma uztvers “4” algebrā. Fāters teiks, ka jāsaņemas, jo mācību gads tuvojas beigām, un pievērsīsies TV ziņu raidījumam.
Bet mamma? Ar viņu gan būs sarežģītāk. Iepriekšējo reizi, kad Kristai gadījās švakāks vērtējums anglenē, gan nekas traks nenotika – mamma drusku pabolīja acis, bet galu galā pateica, ka viss būs “okey”, un vēl iedeva 5 latus, lai nopērku, ko gribu.
Nē, nu forši. Mamma trobelē ar kādu pa telefonu. Tātad būs ziepes. Varbūt labāk noklusēt un pagaidīt, lai viņai melnie pāriet un garastāvoklis uzlabojas?
Bet ziepes tādas, ka skolotāja lika nākamajā dienā atnest atpakaļ kontroldarbus ar vecāku parakstiem. Cik no sarunas var noprast, tad mammas priekšniece ir uzpūtīga aita, kas pati nezina, ko grib, un visu savu slikto garastāvokli izgāž uz saviem darbiniekiem.
Vienreiz Krista to bubuli redzēja. Nekā sevišķa. Tāds apaļīgs sievišķis ar brillēm.
Par strīdu ar draudzeni vispār nevar teikt, jo mamma strādā kopā ar Emīlijas mammu un ir labas draudzenes. Nu, jā, arī viņas citreiz salecas. Būs vien jāsaka.
“Mammu, es baigi s…uzrakstīju kontroldarbu, bet es noteikti izlabošu,” Krista tomēr mēģina.
“Nekas, meitiņ. Aizej pastaigājies, gan jau viss nokārtosies!” Hu, šoreiz viss beidzās mierīgi!
