Eksāmens ir laikam gan starp mulsinošākajiem mūsu dzīves notikumiem.
Eksāmens ir laikam gan starp mulsinošākajiem mūsu dzīves notikumiem. Pat tad, ja ar skolotāju saprotamies labi un mācību priekšmets grūtības nesagādā, tomēr brīdī, kad sēžam pie tukša galda un mūsu rīcībā ir vienīgi balta papīra lapa, pildspalva un mācību procesā uzkrātās zināšanas, pārņem satraukums.
Mums daudziem nepieciešamība apliecināt savas zināšanas saistās ar tādām nepatīkamām izjūtām kā bezmiegs, nespēja koncentrēties un sakarīgi domāt, nervozitāte, galvassāpes, gremošanas traucējumi, nogurums. Un nav pat svarīgi, cik zinošs vai nezinošs konkrētajā mācību priekšmetā cilvēks ir patiesībā. Eksāmena brīdī vairums no mums izjūt bailes, ko rada apziņa, ka tiek novērtēta mūsu atbilstība (vai neatbilstība) noteiktiem standartiem.
Bailēm ir dažāda intensitātes pakāpe, sākot no viegla satraukuma un drebuļiem, kas ātri pāriet, un beidzot ar šausmām, kas paralizē domas, liedzot rast atbildes uz elementāriem jautājumiem. Lai atbrīvotos no šīm ārkārtīgi nepatīkamajām izjūtām, ir svarīgi atzīt pašu baiļu esamības faktu. Mūsu iekšējais dialogs varētu izklausīties apmēram šādi: “Jā, man ir bail, taču es kontrolēju situāciju un tikšu ar to galā!” Ir svarīgi saprast, ka eksāmens ir tikai viena no daudzajām mūsu dzīves epizodēm, kas drīz beigsies. Izdarīsim dažas dziļas ieelpas un izelpas un mēģināsim paskatīties uz notikumiem no malas. Kamēr mēs sēžam eksāmena telpā un esam koncentrējušies uz sarežģīto uzdevumu, lidmašīnas turpina lidot, maiznieki cep maizi, dzemdētājas laiž pasaulē bērnus…
Ļoti svarīgs aspekts eksāmena radīto baiļu pārvarēšanā ir motivācija. Vecāki šajā ziņā nereti pārcenšas, iegalvojot bērniem, ka no konkrētā pārbaudes darba atkarīga visa viņu turpmākā nākotne. Lai gan lielā mērā tā tas arī ir, tomēr bailes kļūdīties rezultātus neuzlabo. Prātīgāk būtu radīt bērnā izjūtu, ka viņš ir mīlēts un vajadzīgs neatkarīgi no sekmēm, kā arī palīdzēt saprast, ka no katras kļūmīgas situācijas ir izeja.
