Kāpēc Annas pagasts Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Pasaules Bankas pētījumā ir starp nabadzīgākajiem?
Kāpēc Annas pagasts Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Pasaules Bankas pētījumā ir starp nabadzīgākajiem? Pašvaldības vadītājs Aivars Fomins atzīst, ka tā nebūtu, ja apmēram 80 jauni darbspējīgi iedzīvotāji nebūtu devušies strādāt uz ārzemēm.
Lai gan precīzu datu nav, informācija liecina, ka tieši no Annas visvairāk Latvijas iedzīvotāju izbraukuši darbā uz Īriju. Pie pagasta iedzīvotājas Ausmas Bulas bija atbraukusi Īrijas televīzija, lai uzzinātu, kāpēc no viņas ģimenes ir visvairāk aizbraucēju.
“Teicu, ka te trūkst labi apmaksāta darba. Turklāt darba devēju attieksme bieži ir negodīga, tāpēc pieci mani bērni aizbrauca. Šeit ir palikusi tikai viena meita ar savu ģimeni. Viņa ar vīru labi pelna, tāpēc var dzīvot tepat,” atzīst A.Bula.
Viņas bērni no Īrijas pagaidām nedomā atgriezties, jo te nekas nav mainījies. Pirmais prom svešumā devās vecākais dēls Romāns. Viņš bija mēģinājis veidot savu biznesu, atverot lietotu mēbeļu veikalu Alūksnē. Neizturēja konkurenci, tāpēc nācās visu pārdot un doties peļņā, lai atmaksātu kredītu bankā. Sākumā atrada darbu puķu audzētavā, tagad izgatavo logus un durvis. Meita Ingrīda beigusi Smiltenes arodvidusskolu un sākusi strādāt par pārdevēju Alūksnē.
“Nopelnīja 70 latus mēnesī. No tiem bija jāmaksā par dzīvokli un vēl jāiztiek, tad jau labāk dzīvot kopā ar mani. Atzīšos, ka sākumā viņa pie brāļa aizbrauca nelegāli, bet tagad viss ir oficiāli nokārtots. Meita strādā pansionātā par pavāra palīdzi,” stāsta māte.
Viņa bija aizbraukusi ciemos un secina, ka sadzīves apstākļus nevar pat salīdzināt ar Alūksnes pansionātu.
“Tādā nomirt negribas! Katram ir sava istaba un kopēja. Darbinieku ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pansionāta iemītnieku. Var saņemt ne tikai mediķu, bet arī friziera pakalpojumus. Divas reizes nedēļā ir dzīvā mūzika un dejas,” klāsta A.Bula.
Protams, sākumā māte skuma un uztraucās. Kad bija visu redzējusi, saprata – tur viņiem ir daudz labāk nekā Latvijā.
“Droši vien pēc kāda laika viņi atbrauks un būvēs te savas mājas. Tagad visi dzīvo, kā patīk, necenšoties iekrāt. Tomēr iespējams, ka viņi Latvijā vairs neatgriezīsies, jo trim dēliem veidojas ģimenes. Meita iecerējusi studēt Kanādā, viņa labi zīmē, tāpēc vēlas apgūt profesionālas iemaņas,” saka māte.
Vai nebūs skumji, ja visi būs tik tālu? Bērni aicina pie sevis, bet Ausma domā, ka viņai tur nebūtu nodarbošanās. Annā viņai ir dārzs, ogas, augļi un puķes. Pie īru mājām ir tikai neliels zāles laukumiņš ar dzīvžogu, jo zemi intensīvi izmanto lauksaimniecībā. Neko viņi neaudzē paši, visu pērk.
Viens dēls bija atbraucis divu nedēļu atvaļinājumā, ielika mājai jaunus logus. Drīz atvaļinājumā atbrauks divi dēli un meita, lai remontētu halli un iemūrētu jaunu krāsni.
“Bērni nopelna labi, tāpēc var atļauties palīdzēt. Pati kā daudzbērnu māte esmu pensijā kopš 53 gadu vecuma, turklāt strādāju feldšerpunktā par sanitāri. Iztikai man naudas pietiek, bet, protams, ne tādam lielam remontam,” skaidro sieviete. Visa sadzīves tehnika viņai jau ir, atlicis vēl tikai izremontēt māju.
Nesen tēva mājās “Daktiņas” atgriezusies Sanita Upmane. Diemžēl viņu sastapt neizdevās. Saimnieks Jānis Upmanis atklāj, ka meita domā palikt un strādāt veikalā.
“Jā, daudzi jaunie ir aizbraukuši. Nav te pagastā darba, vienīgi kokapstrādes uzņēmumā “Deiwos”. Es vēl kaut kā kuļos ar desmit govīm. Piena kvalitātes prasības ir grūti izpildīt. Sanita atzīst, ka Īrijā nav tik traki,” stāsta J.Upmanis.
Karstajā laikā piena izslaukums samazinās. Nesen iegādāts piena dzesētājs, pirks arī piena vadu, lai nebūtu jānēsā kannas un labāk varētu nodrošināt piena kvalitāti. Siena ruļļi iznāk dārgi, bet citādi barību sagatavot būtu grūti. Protams, vecāka gadagājuma cilvēki var tikai turpināt iesāktos darbus, lai nopelnītu pensiju.
Saulainās dienas svelmē pagasta teritorija liekas kā izmirusi. Tikai rets cilvēks redzams siena pļavā, dārzā vai pie mājas. Ir daudz skaistu, sakoptu sētu ar puķu stādījumiem un akmeņdārziem, kā arī sakoptu lauku. Tie liecina par smagu darbu, par kuru atlīdzība nav vērtējama naudā.
Pagasta padomes sekretāre Anita Romere informē, ka pašvaldībā reģistrēti 16 bezdarbnieki. Tomēr nav viegli atrast 4 bezdarbniekus labiekārtošanas darbiem, jo viņi nav atrodami pagastā.
