Ja grib doties uz Ēģipti un kārtīgi, bez steigas apskatīt visus unikālos senās civilizācijas pieminekļus, ar septiņām dienām ir krietni par maz.
Ja grib doties uz Ēģipti un kārtīgi, bez steigas apskatīt visus unikālos senās civilizācijas pieminekļus, ar septiņām dienām ir krietni par maz.
No Alūksnes rajona uz faraonu zemi devās skolu darbinieki, tāpēc šādu iespēju izmantoja arī Apes vidusskolas direktore Mirdza Karro ar dēlu Ilgoni.
Tūristu drošība – pirmajā vietā
Ēģiptes iedzīvotāji saprot, ja nebūs tūristu, nebūs arī darba un milzīgās atpūtnieku infrastruktūras uzturēšana nesīs milzīgus zaudējumus. Pēc tam, kad 1999.gadā senās Ēģiptes valdnieces Hatšepsutas tempļa tuvumā islama fundamentālisti nošāva 60 cilvēkus, galvenokārt vācu un japāņu tūristus, valstī tika izveidota īpaša tūristu policija. Bruņoti policisti dežurē arī pie pilsētu robežām, pie valsts iestādēm, uz autoceļiem. Bet atpūtnieku vizināšana tālākās ekskursijās notiek kolonnās un tūristu policijas konvojmašīnu pavadībā.
Pirmā lielākā ekskursija bijusi uz Luksoru – seno Ēģiptes faraonu galvaspilsētu Tēbās. Sapulcējušies braucienam 140 autobusu ar tūristiem, kurus turp un atpakaļ pavadīja policisti džipos ar automātiem. Pieturvietās Sahāras tuksnesī arī visa kolonna apstājusies. Tas gan radījis neērtības un nepatīkamu sajūtu, bet tūristu drošība un aizsardzība Ēģiptē ir pirmajā vietā.
Luksorā tūristiem rādīts pirms 3300 gadiem celtais templis, kas veltīts dieviem Amonam un Ra. Tas ir 260 metrus garš.
Trīs kilometrus no Luksoras atrodas Karnakas monumentālais ansamblis. Šajā ansamblī ir trīs atsevišķi centri. Grandiozākais – 30 hektāru platībā – un pats senākais ir Tivu Amona svētnīca, kas vislabāk saglabājusies. Lielā tempļa izmēri tiešām grandiozi: zāle 102 metri, platums 53 metri ar 34 kolonnām, kuras ir 23 metrus augstas – “īsts kolonnu mežs”.
Lotosa zieds, papiruss un kartuša
Tūristi apmeklējuši alabastra ražotni un papirusu “institūtu”. Izrādās, ka katra bodīte, kurā tirgo uz papirusa zīmētas bildītes, tiek lepni dēvēta par “institūtu”. Papiruss ir maiga, zaļa slotiņa garā un diezgan izturīgā kātā. Pati slotiņa netiek izmantota, savukārt kātu attīra no ārējā zaļā apvalka, bet tā serdi vispirms sašķaida ar āmuriņiem vai speciālu presi, pārvēršot plakanā, baltā lentē. Pēc tam īpašā šķīdumā tur zināmu laiku. Un beigās no daudzām šādām lentītēm tiek pīts papīrs, kura galvenā priekšrocība ir sevišķa izturība. Papirusa papīru var glabāt gadsimtiem ilgi. Tas nekad nenoveco un pat mehāniskās iedarbības rezultātā neplīst.
Trīs simboli iemieso senās Ēģiptes dvēseli, tās skulptūru, tradīcijas, reliģiju, un tie nav zaudējuši savu nozīmi arī mūsdienās. Pirmais – lotosa zieds nozīmē dzīvību, atjaunotni, skaistumu un mīlestību. Otrais – papiruss – saudzīgi glabā senos attēlus un rakstību – liecina par seno ēģiptieši augsto zināšanu līmeni. Trešais – kartuša – zelta vai sudraba plāksne, kurā ar ēģiptiešu hieroglifiem ierakstīts tās īpašnieka vārds, jo kā gan citādi dievi varētu atcerēties savu padevīgo kalpu, kad tam būs jāstājas viņa priekšā. Kartuša pavadīja ēģiptieti visu viņa mūžu no dzimšanas līdz nāvei, tāpat kā kristieti krusts. Plāksnīte tika ķēdītē iekārta kaklā, pasargājot no dažāda ļaunuma, un kalpoja kā saikne ar visvarenajiem dieviem.
Kaira iemieso visu Ēģiptes dažādību
600 kilometrus no Hurgadas atrodas Ēģiptes galvaspilsēta Kaira. Pilsētas centra ielas ir netīras, nekoptas, ietves izdauzītas, bet par ceļu satiksmes noteikumiem vietējiem iedzīvotājiem ir sava specifiska izpratne. Autobraucēji nepārtraukti signalizē, min uz pedāļiem un nedomājot brauc pāri visiem ielu stūriem. Tāds ir Kairas šoferu braukšanas stils. Pilsētā ir ļoti netīrs, automašīnu izplūdes gāzēm pilns gaiss, bet troksnis ielās – visdažādāko skaņu kakofonija, kas svešiniekam ir pilnīgi neizturama.
Kairas Nacionālā muzeja ekspozīcijas kodols ir faraona Tutanhamona kapeņu dārgumi, masīvais zelta zārks un viņa zelta maska, daudz mirušā faraona “aizkapa ikdienas dzīvei” domāto priekšmetu (ēģiptieši ticēja aizkapa dzīvei): trauki, krēsli, gultas, rati, piederumi no zelta.
Faraonu varenības iemiesojums
Gīzas piramīdu komplekss uz Gīzas plato, kur tūristu apskatei atrodas trīs piramīdas – Heopsa, Hefrena un Mikerena. Piramīdas iekšienē bijis diezgan saspiests gaiss, karsts. Daži tūristi pat griezušies atpakaļ un negājuši līdz galam. Ekskursiju vadītāji brīdinājuši, ka piramīdas nav ieteicams apmeklēt cilvēkiem, kuri sirgst ar elpošanas orgānu kaitēm, kam novājināta sirds un ir asinsspiediena traucējumi.
Daudzus gadsimtus būtne ar cilvēka galvu un lauvas ķermeni sēž Sahāras tuksnesī kā faraonu varenības iemiesojums. Tā ir sfinksa, kuras garums no priekšķepām līdz astes sākumam ir 57 metri, auss – 1,35 metri, seja – 2,32 metri, deguns – 1,7 metrus garš. Šķiet, ka sfinksa glabā kādu milzīgu noslēpumu, kuru nekad nebūs lemts uzzināt…
Tūristi izbaudījuši safari ar džipiem (30 km braucienā), vizināšanos ar kvadricikliem (20 km), divvietīgiem kartingiem, sagaidījuši saulrietu tuksnesī, devušies izjādē ar kamieļiem un zirgiem. Sahāras tuksnesī bijis liels vējš, kas nesis smiltis pa gaisu. Hamsins uznāk pēkšņi un pūš tieši sejā, bet smiltis tad iekļūst mutē, acīs, katrā drēbju vīlītē.
Sahāras tuksneša iedzīvotāju beduīnu ciemā rādīts, kā cep maizi, kāds viņu dzīvesveids; klātesošie uzcienāti ar tradicionālo ēģiptiešu tēju – karkadē un citiem ēdieniem. Tas viss gan radījis etnogrāfiska muzeja iespaidu, kur, protams, ienākumu daļu saņem arī beduīni. Vakarā tūristi noskatījuši viņu dejas, sevišķi palicis atmiņā talantīgs beduīnu dejotājs, kurš 20 minūtes griezies dejā, virpinot lielus auduma gabalus, veidojot interesantus ornamentus. Vēl vērojuši čūsku šovu, faķīru šovu, vēderdejotāju uzstāšanos un “1001 nakts” šovu.
Bakšišs Ēģiptē ir svēta lieta
Arī no bakšiša – dzeramnaudas izlūgšanas vai diedelēšanas tūristi nav likti mierā. Bakšišs ir honorārs par pakalpojumu, kukulis, dāvinājums naudā, var saukt, kā grib – jo Ēģiptē tā ir svēta lieta un pēc viņu saprašanas – katra tūrista pienākums ir – materiāli palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem. Tādu lūdzēju ir ļoti daudz, jāprot izvairīties. Ja izdarīts pakalpojums, tad tā ir cita lieta, jo bez bakšiša nenotiek nekas.
Ēģipte ir musulmaņu valsts, tāpēc veikalos alkoholu nopirkt nevarot, taču bāros, restorānos un viesnīcās tas ir pieejams. Viesnīcās ir nacionālās kafejnīcas un restorāni, kuros tūristi var nobaudīt garšīgus Tālo Austrumu ēdienus. Tiem bieži vien ir raksturīga asa garša: huma (cālis), kebabs (marinēta grilēta aitas vai liellopa gaļa), tahina (biezenis – mērce ar citronu), “babaghamousse” (baklažānu biezenis ar eļļu un etiķi), “coussa” (pildīts kabacis), “ta ameya” (kotletes ar pupiņu garnējumu), “machwi” (baloži ar rīsu garnējumu). Ēģiptiešu virtuve piedāvā daudzus Nīlas ielejā audzēto rīsu ēdienus ar dažādām Ēģiptei raksturīgām piedevām. Vietējie garšīgi gatavo baklažānus (tie cēlušies no Ēģiptes). Īpaši garšīgi ir deserti no vīģēm un datelēm (Ēģiptē izaudzē visvairāk dateļu pasaulē).
Bet tomēr visvairāk ceļotāju atmiņā paliks izcilie pieminekļi, kuri liecina par faraonu pārvaldītās valsts uzplaukumu gandrīz pirms 5000 gadiem.
***
Ēģiptes Arābu Republika
– Galvaspilsēta: Kaira ar 17 miljoniem iedzīvotāju.
– Iedzīvotāji: 67 miljoni.
– Valsts iekārta: republika.
– Platība: 1 002 000 km2.
– Valodas: arābu, nūbiešu, berberu.
– Ticīgie: musulmaņi sunnīti 90 %, kopti.
– Naudas vienība: Ēģiptes mārciņa.
