Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri saņēma īpašumā jaunsaimniecības, kurām ne viens vien izvēlējās nosaukumu “Lāčplēši”.
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri saņēma īpašumā jaunsaimniecības, kurām ne viens vien izvēlējās nosaukumu “Lāčplēši”. Annas pagastā trim mājām ir šis vārds, tomēr tikai viena bijusi Latvijas brīvības cīņu dalībnieka īpašums. Tas noskaidrojies nesen.
Kopš 1962.gada “Lāčplēšos 2” dzīvo Roberts Zeps, kurš ir pensionārs. Viņš nekad nav domājis, kāpēc mājām tāds nosaukums. Vīrietis pieļauj, ka ciema padomē ieteikuši to izvēlēties. Kas to lai zina, kāpēc vajadzēja dot tādu pašu nosaukumu arī blakus mājām. Iespējams, ka padomju varas funkcionāri tādējādi centās radīt iespaidu, ka “Lāčplēši 1”, kur dzīvojis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Punte, nav nekas īpašs, lai viņu neatcerētos un neradītu nevajadzīgas emocijas. Tagad šī māja ir sabrukusi, jo sen neviens tur nedzīvo. Tikai retais apkārtējo māju iedzīvotājs zina nosaukt Latvijas brīvības cīnītāja vārdu un pateikt, kuras bijušas viņa mājas. J.Puntes mazmeita Ārija Vilniņa mantojusi vectēva mājas un zemi.
“Vienā ēkā dzīvoja cilvēki, tāpēc par tās atgūšanu necīnījāmies. Atguvām tikai to ēku, kura ir izdemolēta. Tur ir arī liela gara kūts. Šo īpašumu atdāvināju krustmeitai, kura dzīvo Rīgā,” stāsta Ā.Vilniņa. Viņa tagad dzīvo Olainē. Ārija bijusi vēl maza, tāpēc nezina par kaujām, kurās J.Punte spējis apliecināt drosmi un cīnītāja prasmi, tomēr atzīst, ka lepojas ar vectēvu.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumu glabātāja Anita Rozniece uzskata, ka pagastos vajadzētu pētīt “Lāčplēšu” māju vēsturi. Pie tām, kurās dzīvojuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, varētu būt nelielas piemiņas zīmes. “Viņi taču ir mūsu tautas varoņi! Kapsētā ir piemiņas plāksnes, bet par viņu dzīvi nekas neliecina. Domāju, ka skolēni varētu apzināt šo māju vēsturi,” atzīst A.Rozniece. Par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem atceras tikai Lāčplēša dienā, kad noliek ziedus un iededz sveces viņu atdusas vietās, bet norāde pie mājām atgādinātu par viņiem ikdienā. Tagad tajās dzīvo citas paaudzes cilvēki, kuri neko nezina par bijušajiem saimniekiem.
