Cukura diabēts nereti izraisa dažādas komplikācijas, tādēļ svarīgi atpazīt ne tikai slimību, bet būt informētiem par iespējamām komplikācijām, to pazīmēm un izpausmi.
Cukura diabēts nereti izraisa dažādas komplikācijas, tādēļ svarīgi atpazīt ne tikai slimību, bet būt informētiem par iespējamām komplikācijām, to pazīmēm un izpausmi. Tas var palīdzēt slimību un tās komplikācijas apkarot jau saknē. Šoreiz par vienu no biežākajām cukura diabēta komplikācijām – diabētisko neiropātiju.
“Diabētiskā neiropātija ir nervu slimība, ko izraisa daudzas diabētam raksturīgas patoloģijas, piemēram, augsts cukura līmenis asinīs.
Neiropātija var bojāt nervus viscaur ķermenī, izraisot notirpumu un dažreiz sāpes rokās, plaukstās, pēdās vai kājās, kā arī problēmas ar gremošanas traktu, sirdi un dzimumorgāniem,” informē P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Ojārs Rubens. Tipiskākās neiropātijas pazīmes var iedalīt “pozitīvajās” un “negatīvajās”. Par “pozitīvajām” sauc sāpes, pastiprinātas vai izmainītas sajūtas; par “negatīvajām” – normālo, dabīgo sajūtu pazeminājumu vai zudumu.
Dzīvesstils izraisa nervu bojājumus
Nervu bojājumus cukura diabēta slimniekiem izraisa vielmaiņas faktori: augsts cukura līmenis, ilga slimības vēsture, iespējami zems insulīna līmenis, augsts tauku saturs asinīs; nervu – asinsvadu faktori: slimības dēļ tiek bojāti asinsvadi, kas nogādā skābekli un barības vielas nerviem; autoimūnie faktori, kas izraisa iekaisumu nervos; mehāniski nervu bojājumi: piemēram, karpālā kanāla sindroms; iedzimti faktori: piemēram, palielināts jutīgums pret nervu slimībām; dzīvesstila faktori: smēķēšana un/vai alkohola (sevišķi – nekvalitatīva vai apšaubāmas izcelsmes) lietošana.
“Kā primārais un galvenais faktors diabētiskās neiropātijas attīstībā tomēr ir paaugstināts cukura līmenis asinīs. Svarīga nozīme ir arī insulīna līmenim, holesterīna un tā frakciju lielumiem, kas darbojas kā papildu riska faktori.
Mehāniskie faktori, piemēram, karpālā kanāla sindroms parasti attīstās pacientiem, kas strādā roku darbu – no pārslodzes. Jāņem vērā arī traumu sekas, kas var ietekmēt perifēros nervus, kā arī tas, ka cukura diabēta pacientiem ir traucēta nervu atjaunošanās pēc to bojājumiem. Iedzimtie faktori nav koriģējami, par tiem vajadzētu atcerēties, ja radiniekiem ir bijusi kāda roku un/vai kāju nervu slimība,” norāda O.Rubenis.
Visbiežāk sastopamais tips ir perifēra neiropātija
Neiropātijas ir biežākās cukura diabēta komplikācijas ar augstu saslimstības risku. Ap 25% cukura diabēta pacientu ir neiropātiskas sūdzības. 50% pacientu ar vienkāršu izmeklēšanu un 90% ar speciālu izmeklēšanu atklāj neiropātijas. Šo komplikāciju visprecīzāk var noteikt ar mērķtiecīgu tās meklēšanu.
Apmēram 50% diabēta slimnieku ir kāda neiropātijas forma, bet ne visiem ir spilgti izteikti simptomi. Visbiežāk neiropātijas simptomi ir izteikti slimniekiem ar 25 gadu diabēta “stāžu”. “Diabētiskā neiropātija biežāk sastopama slimniekiem, vecākiem par 40 gadiem vecuma ar slikti kontrolētu glikēmiju, paaugstinātu tauku saturu asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un palielinātu ķermeņa svaru. Visbiežāk sastopamais tips ir perifēra neiropātija, kas skar rokas un kājas,” vērtē neirologs.
Iespējami arī vēl citi, retāk sastopami neiropātijas veidi. Var būt vērojamas izmaiņas gremošanā, zarnu un urīnpūšļa darbībā, seksuālā funkcijā un svīšanā. “Dažiem pacientiem vērojamas sāpes augšstilbos, gurnos vai sēžamvietā, kā arī iespējama vājuma sajūta kājās.
Atsevišķiem pacientiem vērojams pēkšņs kāda nerva vai nervu grupas bojājums, kas izraisa sāpes vai muskuļu vājumu. Skarts var tikt jebkurš nervs cilvēka ķermenī. Biežāk var tikt skarti nervi, kas nodrošina pēdu atliekšanu un acu kustības,” atzīst O. Rubenis. Ārsti rekomendē pievērst savlaicīgu uzmanību dažādām sava ķermeņa reakcijām.
Jāatceras, ka galvenais nosacījums, lai attālinātu cukura diabēta komplikāciju rašanos un to progresēšanu, ir labi kontrolēts cukura līmenis asinīs!
