Daina Rudzīte, teātra mīļotāja: – Šajā nedēļas nogalē Alūksnes tautas namā notika divas teātra izrādes.
Daina Rudzīte, teātra mīļotāja:
– Šajā nedēļas nogalē Alūksnes tautas namā notika divas teātra izrādes. Piektdien varēja noskatīties lietuviešu dramaturga Sigita Paruļska komēdiju “Alu sieviete” ar Annu Šteinu galvenajā lomā, bet svētdien – “Alu cilvēku”, kura lomā iejutās aktieris Ainārs Ančevskis.
Tā kā esmu izteikti liela teātra mīļotāja, kas cenšas nelaist garām nevienu iespēju, lai noskatītos kādu izrādi, es devos skatīties gan vienu, gan otru iestudējumu. Iepriekš par abām izrādēm neko daudz nebiju dzirdējusi, kā vienīgi to, ka šobrīd viņas ir ļoti populāras, tāpēc tā īsti nemaz nezināju, ko eju skatīties.
Tagad varu teikt, ka izrāde “Alu cilvēks” vairāk ir tendēta uz jauniem cilvēkiem, kur galvenā ideja bija parādīt, cik svarīgi ir veidot savas attiecības jau paša sākumā. Lai gan izrāde bija kā ļoti amizanta un jauka lekcija, man vairāk patika pirmā izrāde – “Alu sieviete”, kas bija veltīta sievietēm un vīriešiem vai arī sievietēm, kurām jau ir zināma attiecību pieredze.
Man tik ļoti no šīs izrādes patika tas teiciens “Nekad vairs!”, kas vēlreiz atgādināja, ka attiecības nemaz nav tik vienkāršas, lai pie pirmajiem sarežģījumiem pateiktu “Viss, man vairs nevajag!” Tas tomēr ir ļoti smalks process, turklāt Anna Šteina galvenajā lomā bija tik virtuāla un tā dzīvoja iekšā tajās ārkārtīgi mutuļojošajās attiecībās.. Domāju, ka, skatoties “Alu sievieti”, katrai sievietei bija kāds sev atpazīstams moments.
Ļoti priecājos, ka man bija izdevība redzēt abas izrādes. Tāda situācija, kad vienā nedēļas nogalē varēja redzēt vairākas izrādes uzreiz, man bija bijusi tikai tad, kad norisinājās Alūksnes teātra festivāls. Godīgi sakot, dažreiz man Alūksnē teātra pietrūkst, taču tagad liekas, ka pamazām jau viss nostājas savās vietās.
Lai gan cilvēku varēja būt vairāk, domāju, ka tie, kuriem teātris patiešām ir sirdslieta, atrada laiku, lai tās izrādes apmeklētu, jo tās tiešām bija to vērtas.