Latvija ir veiksmīgi pārvarējusi tuberkulozes epidēmiju, kas uzliesmoja deviņdesmito gadu beigās, taču priecāties vēl pāragri – arvien biežāk sastopama ne tikai pret vairākiem medikamentiem izturīga tuberkuloze, bet arī tāda.
Latvija ir veiksmīgi pārvarējusi tuberkulozes epidēmiju, kas uzliesmoja deviņdesmito gadu beigās, taču priecāties vēl pāragri – arvien biežāk sastopama ne tikai pret vairākiem medikamentiem izturīga tuberkuloze, bet arī tāda, kas pretojas visiem līdz šim zināmajiem medikamentiem.
Tuberkulozes slimniekam Latvijā nav sejas – secināja žurnālisti seminārā, kas bija daļa no Starptautiskās Tuberkulozes un plaušu slimību asociācijas Eiropas reģiona kongresa Rīgā.
Par savu atveseļošanās pieredzi plašāk stāsta Tatjana Tomsone, kas ir uzveikusi gan parasto, gan multirezistento tuberkulozi, apprecējusies, kļuvusi divu bērnu māte. Bet viņa drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Lai arī izveseļošanās ir pilnīga, ar savu stāstu sabiedrībā nav atklājies arī tas Saeimas deputāts, kurš pārslimoja tuberkulozi pirms pāris gadiem. “Toreiz man bija zvans no Saeimas ārsta apmēram tāds – ārprāts, ārprāts, ko nu darīt. Atbildēju, ka nav iemesla tādam satraukumam. Vienkārši visiem deputātiem bija jāveic rentgenogrammas, tāpat arī deputāta tuvākajiem. Atklājās, ka saslimušas arī divas no deputāta biroja darbiniecēm,” stāsta Tuberkulozes un plaušu centra vadītājs Jānis Leimans. Turklāt svarīgi bija veikt tieši rentgenogrammas, nevis vienkāršu caurskati, lai ir dokumentāls apliecinājums par plaušu stāvokli pārbaudes brīdī. Ja pēc kāda laika saslimtu vēl kāds, ārstam varētu pārmest, ka caurskates laikā kaut ko palaidis garām.
Inficēts ir katrs trešais
“Ārsti nereti neatpazīst tuberkulozi, jo ir stereotips, ka tā ir bezpajumtnieku, alkoholiķu slimība. Rentgens uzrāda klasisku tuberkulozi, bet – skolotājai taču nevar būt! Taču ar tuberkulozi var inficēties jebkurš, tāpat arī saslimt,” norāda Pasaules Tuberkulozes institūta direktors Lī Reihmans. Parasti tad tiek ārstēts netipisks plaušu karsonis, lietotas vienas antibiotikas, otras, kas nepalīdz, jo īstā problēma un simptomu cēlonis ir tuberkuloze. Ielaista tuberkuloze ir bīstama gan pašam slimniekam, gan apkārtējiem – bacilārs slimnieks klepojot, šķaudot aplipina arī citus. Statistika liecina, ka ar tuberkulozi inficēts ir katrs trešais pasaules iedzīvotājs, taču dzīves laikā saslimst tikai 10 līdz 15 procenti no inficētajiem. Galvenā riska grupa ir cilvēki, kuri ir ciešākā saskarsmē ar inficētajiem un ar pazeminātu imunitāti: triecienu organisma aizsargspējām dod gan ilgstošs stress, gan alkohola lietošana, gan hroniskas slimības un nepilnvērtīgs uzturs.
Neizpratne visu pasliktina
“Tas ir zināms paradokss – tiklīdz cilvēks sāk ārstēties, viņam it kā tiek uzlikts zīmogs “slims ar tuberkulozi”, bet tieši tajā brīdī viņš vairs nav bīstams apkārtējiem. Ja viņš ievēros ārstu norādījumus, palīdzēs ārstēšanai, viņš izveseļosies. Tuberkuloze ir ārstējama,” uzsver Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra direktora vietniece ambulatorajā darbā Gunta Kirvelaite. Pēdējos gados samazinās to cilvēku skaits, kas izvairās no ārstēšanās – tādu ir apmēram seši procenti. Līdz ar jaunas ārstēšanas stratēģijas ieviešanu vairs nav jāpavada stacionārā tik ilgs laiks kā iepriekš, atsevišķos gadījumos tās var būt pat pāris nedēļas vai mēneši. Pēc tam ārstēšanās turpinās ambulatori – no rīta pacients ierodas pēc zālēm un var doties uz darbu vai citās nepieciešamās gaitās. Taču ambulatorais ārstēšanas posms ir garš, svarīgi to izturēt līdz galam. Ja tas nenotiek, tuberkulozes baktērija kļūst izturīga pret zālēm – rezistenta. Līdzīgi baktērija tiek “pieradināta” pie antibiotikām, ja ārsts tās lieto citu slimību ārstēšanā, nezinot, ka pacientam ir arī tuberkuloze.
Mediķi mūsdienās izdala multirezistento jeb MDR tuberkulozi un plaši rezistento jeb XDR tuberkulozi, kur izārstēšanas prognozes jau ir ļoti vājas. “Latvijā ir mūsdienīga laboratorija, kas palīdz ātrāk un precīzāk diagnosticēt tuberkulozes veidu, piemeklēt ārstēšanu,” stāsta J.Leimans. Ja bojājumi nav lieli, var ķirurģiski izgriezt inficētās plaušu vietas, turklāt Latvijā to var izdarīt, neatverot krūškurvi, bet līdzīgi kā laparoskopijā – pa dažiem sīkiem griezumiem. Līdz ar to operācija nav tik traumējoša un atveseļošanās notiek ātrāk un mazāk sāpīgi. Tuberkuloze ir ārstējama infekcija, ja vien tā ir laikus diagnosticēta. “Ja cilvēks līdz ārstam nokļūst, ja viņam ir vēlme būt veselam, viss būs kārtībā. Cita lieta, ka ģimenes ārsts visus neaptver, ir cilvēki, kurus ar ielaistu tuberkulozi atved “no ielas”,” secina G.Kirvelaite. Lielas iespējas cīņā ar tuberkulozi un izglītošanā ir arī sociālajiem darbiniekiem un Sarkanajam Krustam. “Neārstēties ir noziegums!” uzsver G.Kirvelaite.
