Parasti naudu uztveram ļoti praktiski – kā maksāšanas līdzekli.
Parasti naudu uztveram ļoti praktiski – kā maksāšanas līdzekli. Bet tā var būt gan skaista dāvana, gan Latvijas vēstures un esības simbols.
Monētu māksla ir īpaša, māksliniekam dažu kvadrātcentimetru laukumā jāspēj ietvert ideja un sižets, savukārt ģipša modeļa veidotāja darbs prasa juveliera precizitāti. Un šajā gadījumā mēs jau runājam par jubilejas un piemiņas monētām, no kurām katra ir mākslas darbs. Kopš 1993.gada ir nokaltas jau 48 šādas monētas. Tās guvušas gan starptautisku ekspertu, gan iedzīvotāju atzinību. Vistiešāko pierādījumu tam guvām pērn Latvijas Bankas sabiedrības aptaujā, lai noteiktu, kura no 2004.gadā kaltajām monētām ir tematiski un mākslinieciski saistošākā. Atsaucība bija negaidīti plaša – toreiz tika atsūtīts vairāk nekā pieci tūkstoši anketu, kurās no sešām tāgada “nominantēm” “Gada monētas 2004” godā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika celta “Laika monēta” (autori L.Šēnbergs un J.Strupulis).
Ņemot vērā lielo atsaucību, ar kādu iedzīvotāji piedalījās aptaujā, gan arī mākslinieku gandarījumu par sabiedrības cieņu un atzinību viņu darbam, Latvijas Banka turpina aizsākto tradīciju – līdz 17.martam ikviens var balsot par kādu no sešām 2005.gadā kaltajām jubilejas un piemiņas monētām. Tās ir gan sižetiski daudzveidīgas, gan tehnoloģiski interesantas. Tā, piemēram, Nīderlandes kaltuvē izstrādātā tehnoloģija, kas ļauj metālā iekalt fotoattēlu, deva iespēju izmantot jaunu māksliniecisko risinājumu. Pēc ilgāka laika ir tapusi maza izmēra zelta monēta, ko ļoti iecienījuši ne tikai kolekcionāri.
Aptaujai “Gada monēta 2005” ir nominētas piecas sudraba monētas – “Barons Minhauzens”, “Ziemas olimpiskās spēles 2006” (“Bobslejs”), “Pasaules čempionāts hokejā – Rīga 2006”, programmas “Hanzas pilsētas” piektā monēta – “Koknese”, programmas “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības” trešās sērijas “Cilvēki” monēta “Rainis”, kā arī viena zelta monēta “Jūgendstils. Rīga”. Katras monētas grafisko dizainu veidojis cits mākslinieks – Aivars Priedīte, Henrihs Vorkals, Gunārs Krollis, Artis Rutks, Arta Ozola – Jaunarāja un Guntars Sietiņš. Tēlnieki Jānis Strupulis un Ligita Franckeviča veidojuši ģipša modeli katrs trim monētām.
Aptaujas anketas var iesūtīt līdz 17.martam (pasta zīmogs). Ja balso visa ģimene, anketas droši var arī kopēt, lai katrs aizpildītu savu anketu. Savukārt tiem, kuriem ir pieejams internets, ir iespēja aizpildīt elektronisko aptaujas anketu Latvijas Bankas interneta mājas lapā “www.bank.lv”. Jau pirmajā nedēļā esam izjutuši lielo atsaucību – ir nobalsojuši ap mēram pieci tūkstoši iedzīvotāju.
Aizpildiet anketas (papīra vai elektroniskajā formātā), un varbūt jūs, godātais lasītāj, iegūsit piemiņai kādu no sešām monētām. Apkopojot rezultātus, 3.aprīlī Latvijas Bankas muzejā “Naudas pasaule” plašsaziņas līdzekļu klātbūtnē “Gada monētas 2005” autori saņems balvu, savukārt izlozē tiks noskaidroti tie aptaujas dalībnieki, kuri saņems kādu no aptaujai nominētajām monētām – balvu fondā ir 30 monētas. Gan aptaujas, gan loterijas rezultāti tiks publicēti Latvijas Bankas mājas lapā 3.aprīlī. Lai jums veicas!
