Pagājušajā nedēļā Zeltiņu un Trapenes pašvaldību apmeklēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji, lai izzinātu, kā tiek uzturētas pašvaldību skolas un kas tām būtu nepieciešams attīstībai.
Pagājušajā nedēļā Zeltiņu un Trapenes pašvaldību apmeklēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji, lai izzinātu, kā tiek uzturētas pašvaldību skolas un kas tām būtu nepieciešams attīstībai.
Ne Zeltiņu, ne Trapenes pamatskolu ministrijas pārstāvji neapmeklēja, bet tikās ar abu pašvaldību pārstāvjiem, lai pārliecinātos, kā pašvaldības nodrošina savu funkciju par izglītību, kas noteikta likumā “Par pašvaldībām”.
“Viņi interesējās, kāds ir skolas finansējums un kāds tas būtu nepieciešams, kā notiek interešu izglītība, par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, kurās skolās vēl mācās Zeltiņu pagasta bērni un par skolas tehnisko stāvokli. Ministrijas pārstāvji interesējās, kāda mūsu skatījumā ir Zeltiņu pamatskolas perspektīva – vai tā arī turpmāk būs pamatskola, vai to pārveidos par sākumskolu, vai ir kādi citi plāni. Tiesa, vienu brīdi pašvaldībā bijām pesimistiski noskaņoti, jo bērnu skaits samazinājās, bet pašlaik situācija ir kļuvusi cerīgāka. Mums gribas, lai mūsu skola pastāv, jo tas ir būtiski gan bērniem, gan vecākiem,” saka Zeltiņu pagasta padomes priekšsēdētāja Elita Laiva.
Viņa atzīst, ka nelielas bažas par skolas nākotni ir, kad Zeltiņi iekļausies Alūksnes novadā. “Pēdējā sarunā Viktors Litaunieks atzina, ka novadā pagastu skolas netiks likvidētas. Manuprāt, Alūksnes skolās visu novada pašvaldību bērniem tāpat nebūs vietas, tādēļ būs vajadzīgas arī mazās skolas. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kāda vienošanās Alūksnes novadā tiks noslēgta ar visām iesaistītajām pašvaldībām,” vērtē E.Laiva.
Trapenes pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Puļļa norāda, ka ministrijas pārstāvji interesējās par to, kas Trapenes pamatskolai būtu nepieciešams nākotnē – kāds finansējums būtu vajadzīgs remontdarbiem, mācību līdzekļu iegādei un tamlīdzīgi. “Pastāstījām, kas skolā ir veikts līdz šim, un to, ka skolas sporta zālei 9 gadus nav bijis būtisks remonts, tādēļ tur vajadzētu siltināt un izolēt jumtu, krāsot zāles grīdu. Informējām, ka sporta zāles remontiem mums vajadzētu 15 000 līdz 20 000 latu. Savukārt skolai – aptuveni 30 000 latu. Ministrijas pārstāvji atzina – lai gūtu finansiālu palīdzību no valsts šīm vajadzībām, vajag projektu un izdevumu tāmi,” stāsta J.Puļļa.
Trapenē ministrijas pārstāvji interesējās, cik bērniem pamatskolas telpās vēl varētu būt brīvas vietas. “Informējām, ka papildus esošajiem skolēniem mēs savā skolā varētu uzņemt vēl 50 līdz 60 bērnus. Viesi brīnījās, kādēļ pašvaldību savstarpējos norēķinos parādās izdevumi par izglītošanos citas pašvaldības pamatskolā, ka uz vietas Trapenē ir laba skola. Paskaidrojām, ja to ietekmē dzīvesvietas deklarēšanas kārtība – vecāki bērnu ir deklarējuši Trapenes pagastā, bet faktiski dzīvo citā pašvaldībā un tur arī mācās,” saka J.Puļļa. Viņš uzsver, ka tika pārrunāti arī citi jautājumi.
