Sociālās korekcijas izglītības iestādē “Strautiņi” vakar panākta četru ministriju vienošanās, ka nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai risinātu problēmas audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā un pusaudžu pāraudzināšanā.
Sociālās korekcijas izglītības iestādē “Strautiņi” vakar panākta četru ministriju vienošanās, ka nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai risinātu problēmas audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā un pusaudžu pāraudzināšanā.
Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Broka vienojās par sadarbību, kas nepieciešama sociālās korekcijas sistēmas sakārtošanai un pilnveidošanai. Nepieciešami likumu grozījumi, kā arī valsts finansējums, tāpēc nevar cerēt, ka izmaiņas notiks drīz.
“Strautiņu” iestāde paredzēta pusaudžiem no 11 līdz 14 gadu vecumam, bet pēc līdzīgas iestādes slēgšanas “Pilcenē” tajā ievietoti arī vecāki jaunieši, kuri izdarījuši smagus likumpārkāpumus. Katrs ceturtais audzēknis ir sodīts par smagu nodarījumu. “Audzēkņu neformālie līderi ar iebaidīšanu rosina savstarpēju vardarbību, arī vienaudžu seksuālu izmantošanu. Tas nozīmē, ka ir jāvērtē, ko sūtīt uz sociālās korekcijas izglītības iestādi pēc tiesas lēmuma,” saka B.Rivža.
Pirms vairāk nekā trim gadiem secināja, ka “Pilcenē” ir lielākas izmaksas uz vienu audzēkni nekā “Strautiņos”, tāpēc taupības nolūkos šo iestādi slēdza. Tagad ministri secina, ka šāda rīcība nebija pareiza, jo tagad vienkopus ir ne tikai dažāda vecuma, bet dažāda smaguma likumpārkāpumus izdarījušie. Diemžēl toreiz neieklausījās “Strautiņu” pedagogos, kas brīdināja par iespējamām sekām. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa, kurā ir arī Tieslietu, Iekšlietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un sociālās korekcijas iestāžu pārstāvji, iesaka vērtēt iespēju atjaunot darbu “Pilcenē”, kur varētu ievietot likumpārkāpējus no 15 līdz 18 gadu vecumam. Iestādes darba atjaunošanai būtu vajadzīgi apmēram
30 000 latu, kurus pieprasīs valsts budžeta grozījumos. Ja tomēr “Strautiņos” paliks jaunieši līdz 18 gadu vecumam, tad par smagiem noziegumiem un vairākkārt sodītus sūtīs uz Cēsu cietumu nepilngadīgajiem.
B.Broka atzīst, ka nepieciešams izdarīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai uz “Strautiņiem” nesūtītu audzēkņus, kuri ir vairākkārt sodīti. Grozījumus sagatavos līdz oktobrim. “Īpaši svarīgi ir jautājumi, kas attiecas uz nepilngadīgo atbildību. Ir jāņem vērā apstākļi, kādos izdarīts pārkāpums. Atbalstāms priekšlikums par šo jauniešu diferenciāciju,” saka ministrijas parlamentārā sekretāre. Nepieciešams arī panākt, lai tiktu aizsargāti liecinieki. Nevar būt tā, ka izmeklēšanas laikā vai pēc tiesas iestādē atgriežas gan apsūdzētais, gan cietušie liecinieki. Tad izrēķināšanās ir neizbēgama. “Zinu, ka šobrīd tiesājamais seksuālais maniaks pieprasa konfrontāciju ar tiem, kuriem viņš ir darījis pāri,” norāda A.Baštiks.
Lai mazinātu motivāciju bēgt no sociālās korekcijas iestādes, nepieciešamas izmaiņas arī likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. “Tagad pārkāpšana iestādes žogam un aiziešana plašajā pasaulē tikai saīsina soda laiku, kas jāpavada “Strautiņos”. Par to nav paredzēts sods. Tas ir likumdošanā atstāts caurums, kas ir jāaiztaisa,” atzīst iekšlietu ministra padomnieks Juris Šmits.
Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis ir pārliecināts, ka iespēja patvaļīgi atstāt iestādi iznīcina pedagogu sociālās korekcijas darbu. Viņš arī uzskata, ka “Strautiņos” vajadzētu būt 90 audzēkņiem, ja jau tik lielam skaitam nepilngadīgo likumpārkāpēju iestāde ir paredzēta.
Baiba Rivža norāda, ka “Strautiņos” ir nepieciešams izolators, kurā audzēkņi izcieš sodu par pārkāpumiem. “Tas izmaksā dārgi, jo izolatoram ir jābūt atbilstošam visām prasībām – ar polsterētām sienām un novērošanas iespējām. Videonovērošanas sistēma ir nepieciešama arī iestādes teritorijā,” skaidro ministre. Juris Šmits piebilst, ka novērošanas sistēma palīdzēs ātrāk atklāt bēgļus un informēt policiju.
Vienam sociālās korekcijas iestādes audzēknim valsts izlieto vairāk nekā 1000 latus. Ainars Baštiks uzskata, ka par šādu summu pāraudzināšanu varētu uzņemties ģimenes vai sabiedriskās organizācijas. “Ar ko “Strautiņi” atšķiras no bērnunama vai internātskolas? Es to neredzu. Tāpēc gribu akcentēt kadru efektivitāti, kas varētu nodrošināt visaktuālāko uzdevumu izpildi. Reti kura skola var lepoties ar četriem kurinātājiem. Bet ir tikai viens sociālais pedagogs un psihologs pusslodzi. Vai nav jāmaina akcenti? Manuprāt, svarīgas ir trīs lietas – izglītība, darbs un sports, kam vajadzētu cilvēku sagatavot dzīvei,” secina ministrs. Protams, ir svarīgi iemācīties tamborēt, zīmēt, bet vēl labāk, ja prot izmazgāt savas drēbes vai pagatavot ēst. A.Baštiks uzsver, ka galvenais ir katru dienu atrast kādu darbu, kā arī veidot atziņu, ka katrai rīcībai ir atbilstošas sekas.
“Bērnu tiesības tiek aizsargātas, bet viņiem vairs nav pienākumu. Tas nav normāli, ka viņi neko nedrīkst darīt, jo darbs tikai veicina audzināšanu,” saka J.Šmits.
A.Baštiks uzsver, ka nevienā likumā nav aizliegts bērniem strādāt. Tomēr acīmredzot ir pamats secināt, ka normatīvie akti rada diskusijas un iespēju pārmest audzēkņu nodarbināšanu, ja viņi paši nevēlas strādāt.
“Strautiņu” iekšējās kārtības noteikumi paredz audzēkņus iesaistīt darbos – katru dienu četras stundas. Tomēr, vērojot apkārtni, rodas šaubas, ka viņi regulāri strādā. Tiesa, vairāk nekā 40 procenti audzēkņu pēc soda izciešanas atgriežas normālā dzīvē un vairs nav izdarījuši likumpārkāpumus. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs, jo Zviedrijā tādi ir tikai 25 procenti.
